Asociācijas vadītāja pauda, ka Baltijas valstis kā aktīvā tūrisma galamērķi savos piedāvājumos grib iekļaut pat tādi tūroperatori, kas iepriekš nav interesējušies par Baltijas valstīm.

Ziemele arī norāda, ka Latvijai ir jārēķinās, ka lieli, starptautiski tūroperatori nekad neiekļaus piedāvājumos Latviju vienu pašu, kā arī tūroperatoru interese par Baltijas reģionu nenesīs ātrus rezultātus.

"Patlaban tā vēl ir tikai interese, parasti paiet 2-3 gadi, kamēr lielie tūroperatori iekļauj kādu valsti vai reģionu tūrisma piedāvājumā," sacīja Ziemele.

Viņa pauda, ka interesi ir izrādījuši, piemēram, lieli tūroperatori no Anglijas, kurus interesē specifisks nišu tūrisms, piemēram, putnu vērošana. "Baltija ir ļoti bagāta ar putniem, turklāt tie ir ļoti pateicīgi tūristi, jo viņi brauc nesezonā - pavasarī un rudenī. Par Baltijas valstīm sāk interesēties arī Nīderlandes, Vācijas un citu Rietumeiropas valstu velotūru operatori," atzina Ziemele.

Uz jautājumu, vai velotūristus Latvijā nesagaida vilšanās nesakārtotās infrastruktūras dēļ, asociācijas vadītāja norādīja, ka šie tūroperatori situāciju Latvijā labi zina un arī lauku tūrisma pārstāvji apzinās savas iespējas, piemēram, salīdzinājumā ar Igauniju vai Lietuvu.

Ziemele norāda, ka pozitīvi ir tas, ka Latvijas lauki velobraucējiem ir relatīvi droši, jo satiksme ārpus pilsētām nav pārāk intensīva.

"Turklāt tūristus šeit sagaida laipni cilvēki, labs serviss un arī labas cenas. Patlaban tikai jāpārdzīvo krīze, taču lauku tūrismā pozitīvais ir tas, ka šis bizness ir mazs un gatavs pielāgoties dažādām situācijām, izdzīvot ar mazu naudas plūsmu un nebankrotēt," norādīja asociācijas prezidente.

"Lauku ceļotājs" ir profesionāla lauku tūrisma asociācija, kas dibināta 1993.gadā un patlaban apvieno aptuveni 300 biedrus - lauku naktsmītņu saimniekus visā Latvijā.