"Tas bija sagaidāms, it īpaši, ja brīvdienu mājas atrodas labās vietās pie jūras. Turklāt šādos gadījumos zeme un īpašumi ir dārgi un ar tūrismu īpaši nopelnīt nevar. Pārdod lielākoties tie, kuri paši nedzīvo uz vietas, tās nav dzimtas mājas, bet izveidotas no jauna ar cerību par peļņu perspektīvajā tūrisma jomā," pauda Ziemele.

"Lauku ceļotāja" prezidente atzina, ka ne vienmēr pārdošanas darījumi saistīti ar kredītu slogu. "Ir tādi saimnieki, kas kļuvuši veci un viņiem kļūst par grūtu, ir tādi, kas, piemēram, saglabā darbību lauku tūrismā daļēji, pārdodot brīvdienu māju, bet saglabājot viesu māju," sacīja Ziemele.

"Lauku ceļotāja" rīcībā nav informācijas par šādu darījumu cenām un statistikas par šādu darījumu apjomu, taču Ziemele norāda, ka prakse pārdot viesu mājas kā nekustamos īpašumus esot izplatīta.

Runājot par lauku tūrisma uzņēmēju problēmām ar kredītsaistību izpildi, Ziemele atzina, ka "tiem, kas ir paņēmuši lielus kredītus, saistības izpildīt ir grūti vai gandrīz neiespējami".

"Labāka situācija ir tiem, kas pamazām attīstīja savu biznesu, veidoja klientūru un izmantoja mazus kredītus papildu pakalpojumiem, piemēram, lai uzceltu pirti vai izveidotu burbuļvannu. Vieglāk ir tiem, kuru kredīti nav mērāmi simtos tūkstošos latu. Ir daži bankrotu gadījumi kredītsaistību neizpildes dēļ, taču visbiežāk šādās situācijās biznesu pārdod," pauda asociācijas vadītāja.

"Lauku ceļotājs" ir profesionāla lauku tūrisma asociācija, kas dibināta 1993.gadā un patlaban apvieno aptuveni 300 biedrus - lauku naktsmītņu saimniekus visā Latvijā.