Konferences programma

10.00 – 10.15  Uzrunas

Anna Jurkāne, Turaidas muzejrezervāta direktore

Guntis Zemītis, LU Latvijas vēstures institūta direktors

10.15 – 12.15 Ziņojumi

Maija Kūle,  LU Filozofijas un socioloģijas institūts 

Individuālās un tautas brīvības ētiskie nosacījumi. Vēsture un šodiena

Toms Ķikuts, LatvijasNacionālas vēstures muzejs

Zemnieku pārvietošanās brīvība Vidzemē pēc brīvlaišanas

Vija Daukšte,  LNB Letonikas un Baltijas centrs

No dzimtcilvēka līdz skolmeistaram: dzimtbūšanas atcelšana Vidzemē un tautas izglītība

Guntis Gailītis, Rīgas Latviešu biedrība

Garlībam Merķelim – 250

12.15 -13.00   Kafijas pauze     

13.00 – 14.30   Ziņojumi

Gvido Straube, LU Vēstures un filozofijas fakultāte

Brīvlaišanas ietekme uz brāļu draudzes darbību

Tālis Pumpuriņš, Vidzemes Augstskola, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs

Peripetijas ar latviešiem domāto luterisko dziesmu grāmatu modernizāciju dzimtbūšanas atcelšanas priekšvakarā 19. gadsimta sākumā

Edgars Ceske, Turaidas muzejrezervāts

Meklējot tiesu un taisnību: pagasta tiesas Vidzemē 19. gadsimta pirmajā pusē

14.30 – 15.00 Noslēguma  diskusija

15.00 – 16.00 - Ekskursija Turaidas muižas klaušinieku mājā, jaunajā ekspozīcijā “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”

Šogad aprit 250 gadi, kopš Turaidas-Lēdurgas draudzes mācītāja ģimenē Lēdurgā dzimis publicists, apgaismības ideju paudējs un dzimtbūšanas kritizētājs Garlībs Merķelis (1769–1850). Viņš rakstīja:  “Kāda kļūst valsts caur dzimtbūšanu? Dzimtbūšana iznīcina valsti. Valsts ir brīvu ļaužu sabiedrība priekš visu un ikkatra atsevišķa cilvēka kopējas laimes. Visas augstāko kārtu priekšrocības, pat valdnieka kronis to īpašniekiem tikai tādēļ dotas, lai viņi toties sparīgāki varētu strādāt priekš viena vienīga mērķa.” Viņa idejas aktuālas arī vēl šodien.

Konferences tēma rezonē ar muzejrezervāta jauno ekspozīciju “Ceļā uz Latvijas valsti – Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”, kas aptver 100 gadus ilgu vēstures posmu no dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē 1819. gadā līdz valsts dibināšanai un Latvijas Republikas Agrārās reformas likuma pieņemšanai 1920. gadā. Šo vēstures posmu raksturo gan klaušu laiku ekonomiskā un sociālā stagnācija 19. gadsimta sākumā, gan strauja tehniskā modernizācija, kultūras un saimnieciskais uzplaukums gadsimta otrajā pusē, gan arī nozīmīgas sociālas izmaiņas, revolūcijas un kari 20. gadsimta sākumā. Stāsts par latviešu tautas garīgo atmodu un pilsoniskās apziņas veidošanos ceļā uz nacionālas valsts izveidi vienlaikus ir vēstījums par individuālās brīvības un tiesiskās vienlīdzības attīstību Eiropas kontekstā.

Dalība konferencē ir bez maksas.

Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā, tālr. 26572142