Koncerta programmā Dmitrija Šostakoviča čellsonāte op.40 (1934), Gundegas Šmites Spāņu šūpuļdziesma (2016), Viļņa Šmīdberga čellsonāte (1978) un Roberta Šūmaņa „Fantāzijas skaņdarbi” op.73 (1849).

Izcilos komponistus Šostakoviču, Šmiti, Šmīdbergu un Šūmani vieno ne tikai fonēma „š”. Tā ir arī muzikāla ekspresija, kas dažādajos skaņražu rokrakstos var izpausties kā gruzdošs zemslānis, kaislīgas jaunības alkas, starpstāvoklis starp sapni un nomodu vai tēlu un garastāvokļu spēja nomaiņa.

Šostakovičs savu Čellsonāti sarakstīja laikā, kad uz brīdi bija šķīries no sievas Ņinas un ļāvies iemīlēšanās jūtām. Turpat vēl tikai nojaušams un nenovēršams konflikts starp jaunu mākslinieku un varu. Līdzās Šūmaņa Fantāzija skaņdarbiem, kuros komponista nesavalgotā iztēle ceļo kā no sapņa uz sapni, dzirdēsim Gundegas Šmites “Spāņu šūpuļdziesmu”, kuru komponiste rakstījusi, iedvesmojoties no Frederiko Garsijas Lorkas teksta par vēstījuma dažādību, ko māte miega dziesmā iekodē bērnam. Koncerta galvenā intriga – nepelnīti maz spēlētā Viļņa Šmīdberga 1978. gadā sarakstītā Čellsonāte, kur laikmetīgs rokraksts un skaistums savīti izcilā saderībā.

Čellists Ēriks Kiršfelds ir Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars. Bijis ilggadējs Baltijas kamerorķestra Kremerata Baltica solists un čellu grupas koncertmeistars. Patlaban Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docents, pedagogs Jūrmalas un Liepājas mūzikas vidusskolās. Aktīvi koncertē gan kā solists, gan dažādos kamersastāvos. Par izcilu darbu ansamblī saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 2009.

Pianiste Herta Hansena ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesore. Aktīvi koncertējoša pianiste, dažādu kamermūzikas projektu dalībniece, daudzu dziedātāju un instrumentālistu uzticama skatuves partnere. Saņēmusi Lielo mūzikas balvu 2013 kategorijā „Par izcilu darbu ansamblī”.

Dāvis Eņģelis ir Latvijas Radio 3 „Klasika” programmu vadītājs un muzikologs. Raksta publicistiku par mūziku žurnālam „Mūzikas Saule” un aizvien vairāk interesējas par pētniecību, kas saistīta ar mūzikas filozofiju un Latvijas mūzikas vēsturi.

Ieeja koncertā ar muzeja biļeti: skolēniem, studentiem, pensionāriem, invalīdiem - 1.50 EUR, pieaugušajiem - 2.50 EUR. Vietu skaits ierobežots.

Projekts tiek īstenots, pateicoties Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Tukuma muzeja atbalstam.

Durbes pils ir vienīgā no agrākajām Latvijas muižu kungu mājām, kur atjaunots 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma interjers un radīts priekšstats par vācbaltu kultūru. Pils pārbūvēta 1820.gadā pēc arhitekta J.G.Ā.Berlica projekta. Muzejs piedāvā ekskursijas, klasiskās mūzikas koncertus, kā arī īpašu kāzu programmu jaunlaulātajiem.

Informāciju sagatavoja:

Kristīne Ozola

Tukuma muzeja

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja