Flokši, kas tautā uzskatīti par īstenu Latvijas puķi, patiesībā atceļojuši no Ziemeļamerikas. Latvijā tie zināmi kopš 18. gadsimta, kad ievesti un stādīti baronu un mācītāju dārzos. Daudzi dārzu īpašnieki ar stādiem labprāt dalījušies, veicinot flokšu izplatību arī zemnieku sētās.

Izstādē izvietotas 67 flokšu šķirnes, kas atceļojušas no Cēsīm – no kolekcionāres un selekcionāres Ērikas Trifanovas dārza, kur pavisam aug 178 flokšu šķirnes. Viņas lolojumi Rundāles pils apmeklētājus priecēja jau pagājušajā gadā. No šķirnēm, kas bija atvestas toreiz, šogad izstādē apskatāmas 17, pārējās 50 ir jaunas.

Uz jautājumu, kāpēc flokšu skaistās krāsas un saldā smarža bieži paliek nenovērtētas, saimniece atbild – varbūt tāpēc, ka flokši zied reizē ar citām, daudz cēlākām puķēm, piemēram, gladiolām. Tomēr šķiet, ka pašlaik Latvijā flokši piedzīvo atdzimšanu un atkal kļūst populāri.

Flokši ir ļoti izturīgi augi, taču pagājušās ziemas ilgstošais kailsals un nesenās vēja brāzmas esot bijis īsts pārbaudījums. Par laimi, skarbie laikapstākļi nav spējuši atturēt flokšus no ziedēšanas, un tie mūs priecē arī šogad.

Izstāde apskatāma Rundāles pils 1. stāva vestibilā bez maksas.

Informāciju sagatavoja:

Līva Stroiča

Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste