Anda Pelēka Martin (balss, soprāns) ir otrās vietas laureāte starptautiskajā konkursā Porana Lyrica Itālijā 2003. gadā . Pēc Sergeja Rahmaņinova Konservatorijas Parīzē absolvēšanas 2004. gadā māksliniece ieguva pirmo vietu Lopold Bellan starptautiskajā konkursa Parīzē . Anda Pelēka Martin regulāri sniegusi solo koncertus Francijā, Latvijā, Igaunijā, Itālijā.

Andrejs Bubinduss (klavieres) , strādājis ar Elīnu Garanču, Intu Dālderi, Dzintaru Jurgelaiti, Jāni Kurševu un virkni tagad profesionāli izcilu mākslinieku, kuriem nodevis prasmes, kuras ieguvis savā koncertmeistara , koncertu un pedagoģiskajā praksē.

Bubinduss bijis koncertmeistars un pasniedzējs Latvijas Valsts Konservatorijā, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā un Jelgavas Mūzikas skolā. J.S. Baha dzimšanas 320 jubilejas gada sakarā šogad Andrejs Bubinduss veltījis koncerta atskaņojumu J. S. Baha Goldberga variācijām .

Abu izpildītāju sadarbībai mūzikā ir divi gadi, koncertējot gan LR , gan Francijā, atskaņojot vācu, angļu un krievu klasiku, franču kamermūziku.

Sandra Bubindusa (vijole) ir absolvējusi Latvijas Valsts Konservatoriju pie Voldemāra Stūrestepa un Voldemāra Šeļegova. Viņa ir strādājusi par vijolnieci Latvijas Nacionālajā operā un ir vijoles pedagoģe Jelgavas mūzikas skolā.

Koncertos šim sastāvam , atskaņojot baroka mūziku, nereti pievienojas senās mūzikas čellists Ainārs Paukšēns.

Koncertā, kurš 2015. gada 16, jūlijā 16.00 notiks Mežotnes Pils zālē , tiks atskaņota Baha, baroka un franču komponistu kamermūzika. J. S. Baha mūzika ir abu izpildītāju repertuārs, kurš nepārtraukti tiek papildināts. Sakarā ar J.S. Baha dzimšanas 320 jubilejas gadu koncertā skanēs virkne soprāna āriju no J. S Baha kantātēm.

Koncertā skanēs franču komponistu Ē. Satī, M. Ravēla, G Forē mūzika.

Ērika Alfrēda Leslī Satī māte ir skotu izcelsmes. Vīlies klavierspēlē, kuru viņam mācīja par tēvu 10 gadus vecākā pamāte, izmests no konservatorijas un armijas, Satī iepazīstas ar Klodu Debisī, kurš pazīstams kā impresionists, bet bija arī Tempļa ordeņa Lielmeistars . Satī izveido savu baznīcu, kurā ir grāmatvedis, priesteris un vienīgais draudzes loceklis, iestājas pret augļotāju un starpnieku biznesu. Pēc neveiksmīgas mantojuma iztērēšanas, nopērkot septiņus vienādus sinepju krāsas uzvalkus, Parīzē iemantojot iesauku „ velveta vīriņš”, Satī kļuva par sociālistu. Pazīstams ar Žanu Kokto, kura iespaidā sacerējis baletu „Parāde”, aizrāvies ar kubismu un dadaismu, kuri iespaidoja viņa ekscentrisko dzīves veidu.

Uzskata, ka K. Debisī un M. Ravēls ir franču mūzikas ievērojamākie pārstāvji, kuri izveidoja un izsmalcināja impresionisma stilu mūzikā.

M. Ravēla māte cēlusies no senas spāņu dzimtas. M. Ravēla mūzikā ir saklausāma gan Ramo, Kuperēna mūzika, gan džeza ritmi. Sacerējis izcilu simfonisku uvertīru „ Šeherezāde”, kuru pirmatskaņojumā gan izsvilpa publika. M. Ravēla skolotājs ir Gabriels Forē. M. Ravēls 1928. gadā Amerikas turnejas laikā apmeklē ASV un Kanādas džeza klubus, kur viņu fascinēja jaunā Džordža Geršvina kompozīcijas. M. Ravēls teicis-„ Jūs , amerikāņi, pārāk vieglprātīgi izturieties pret džezu. Manā skatījumā šī kļūs par Savienoto Valstu nacionālo mūziku.”

Gabriels Forē ( 1845-1924) bija pianists, ērģelnieks un komponists. Saderinājās ar Paulīnes Viardo meitu Mariannu, bet tad, kad kāzas nenotika un saderināšanās tika atsaukta, G. Forē pēc tā nelaimīgs ceļoja uz Veimāru, kur satika Listu. Noklausoties Vāgnera „ Nībelungus”, G. Forē kļuva par Vāgnera mūzikas cienītāju. G. Forē bija M. Ravēla un Dž. Enesku skolotājs.