Meteņdiena Turaidā iesāksies ar maskoto čigānu un budēļu satikšanos, lielīšanos un piedzīvojumu stāstiem, tiks meklēta Laimes poga, dzīts Metenis, lielīti lini un sava dzimtā puse, uz ugunskura vārīta un baudīta gardā Meteņa miežu putra, no dārziem projām dzīti kurmji un, dziedāts un dancots, lai izdotos labs gads un būtu auglīga vasara.

Meteņi ir pēdējie svētki pirms pavasara, kad ļaudis devušies maskotos gājienos ar mērķi atbrīvoties no ļaunā, aizsargāt savu māju no slimībām, ļauniem gariem un nelaimēm, nest svētību un vēlēt viens otram labu.

Latvijā Meteņdienas tradīcijas ir bagātas un daudzveidīgas, Meteņi dažādos novados tiek svinēti jau no februāra vidus, tie saukti dažādi – par Pīrāgu dienu, Aizgavēni, Vastlāvi, Miesmeti, Lastavāgu, Buduļu vakaru un citādi. Vidzemē biežāk Meteņi svinēti 40 dienas pirms Lieldienām, dienu pirms Pelnu dienas, kad aizsākas gavēnis. Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēti laika grieži jeb mēri, kura sākotnējā izcelsme vēl saglabājusies vārdā “laikmets”. Meteņi ir prieka svētki, jo ziema atkāpjas, ļaujot domāt par pavasara tuvošanos un gatavošanos jaunam zemnieka gada cēlienam.

Sajūti prieku, paņem masku un nāc svinēt svētkus kopā, jo Turaidā sestdien sola izcili skaistu un saulainu dienu!

Anda Skuja

Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja