Mārtiņi ir rudens un ziemas satikšanās svētki, kas tikuši svinēti kopā ar Apkūlībām. Vārds „Apkūlības” sevī ietver nobeigtu darba cēlienu - labības kulšanu, kad lielie rudens darbi pabeigti – lauki aparti, graudi savietoti klētī un zeme sagatavota ziemas atpūtai. Mārtiņos beidzas klusais veļu laiks, kas sācies Miķeļos un ritējis visu oktobri. Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Svētku rituālos iederīgs ir zemes daudzinājums un pateicība par darbu izdošanos. Simboliski Mārtiņš tiek meklēts labības kūlī rijas stūrī, kur tas paslēpies glabādams un svētīdams nākamā gada ražu.

Mārtiņdienā Turaidā notiks zemes daudzinājums, tiks apdziedāti zirgi, jo Mārtiņš līdzīgi kā Ūsiņš ir arī viens no zirgu aizstāvjiem. Kopā ar Siguldas folkloras kopu „Senleja” un „Senlejiņa” maskotajiem dalībniekiem tiks dziedātas Mārtiņdziesmas, spēlētas tautas spēles un rotaļas, dancoti danči, kā arī notiks rudens velšu izsole. Neprecētie ļaudis varēs nodoties zīlēšanai, un ikviens tiks pacienāts ar gaiļa zupu.

Mārtiņdienā sākas čigānos, ķekatās jeb budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Čigānos iešanai ir rituāla nozīme. Čigāni jeb budēļi simbolizē svešos jeb citādos, kas viesojoties sētai nes auglību, svētību, laimi, veselību un saticību. Mārtiņu laikā čigāni tiek saukti arī par Mārtiņbērniem. Vidzemē īpaši populāri bijis šādos gājienos puišiem pārģērbties par meitām un meitām par puišiem, veciem vīriem vai vecīšiem, kā arī daudz izmantotas mājas un meža dzīvnieku maskas – vilks, kaza, gailis, lācis u.c.

Visi aicināti svinēt gadskārtu svētkus, īpaši aicinātas ģimenes ar bērniem, ļaujoties rudens dabas valdzinājumam un latvisko tradīciju priekam!

Anda Skuja

Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja