Pirms 100 gadiem 1914. gada vasarā sākās Pirmais pasaules karš, kas, nesdams iepriekš nepieredzētu postu, izmainīja pasaules karti, sabiedrības vērtību sistēmu un dzīvesstilu. Šo notikumu aculiecinieks un dalībnieks bija arī latviešu dzejnieks Jānis Akuraters (1876–1937). Savā autobiogrāfijā viņš rakstīja, ka pasaules karš „pēkšņi visam saules pilnam gaišam laikam darīja galu, pāršķiezdams ar savu mistisko zobenu” arī viņa sapņus un likteni.

1916.gada novembrī Jānis Akuraters brīvprātīgi iestājās Krievijas armijas sastāvā izveidotajos Latviešu strēlnieku pulkos. Viņš kā brīvprātīgais tiek ieskaitīts II Latviešu brigādē. Savā dienasgrāmatā 1916.gada 23.novembrī – neilgi pēc iestāšanās strēlniekos – Jānis Akuraters raksta, ka viņam bijusi saruna ar latviešu virsniekiem par veicamajiem uzdevumiem, un viens no tiem – kara hronikas rakstīšana. Un latviešu pulku vēsture ir jāuzraksta tā, ka katrs saimnieks vēlāk to var lasīt svētdienas rītā savai saimei priekšā kā dievvārdus. Tā bija īpaša latviešu karavadoņu, pirmkārt, Zemgales pulka komandiera Jukuma Vācieša, stratēģija savā karapulkā iekļaut dzejniekus, māksliniekus, mūziķus, neliekot tiem kaujās būt pirmajās kareivju rindās, bet nosūtot pildīt sanitāra, korespondenta, kara hronista pienākumus, liekot šiem izsmalcinātajiem, jūtīgajiem, estētisko pārdzīvojumu alkstošajiem redzēt kara nežēlību, līķu kaudzes, nāvi un karavīru drosmi un tādā situācija runāt patriotiskā mākslas valodā, kas iedvesmotu latviešu strēlniekus. Tas bija ceļš uz savu Latvijas valsti. Šī dīvainā fenomena apzināšanai būs veltīta akcija „Cafe Spleen jeb Augusts 1914”.

Akcijas nosaukums ir aizgūts no Akuratera stāsta „Cafe Spleen”, kas vēsta par strēlnieku – dzejnieku un mākslinieku – kara situācijā pašu radīto „cilvēcisko patvērumu”, kad vakaros kādā lauku pirtiņā, fonā dunot kara troksnim, viņi pulcējās kopā, dzēra tēju, dziedāja un runāja par dzīvi un mākslu „viņpus” kara lauka. Stāsta sākumā Akuraters raksta: „Atminoties „Cafe Spleen’u”, es atminos, it kā būtu dzēris no nāves un dzīvības biķera un dziedājis vissaldākās dziesmas. Un fantāzija nekur nav cēlusi mūs tik tālu un augstu – līdz pat zvaigznēm – un šausmas un likteņu mistika nekad nav tik tuvu mums bijusi. Šī kafejnīca atradās pozīcijās, Vidzemes nopostītos laukos, starp birzēm un pakalniem. Mūzika – rudens lietus sanēšana uz jumta, – nebeidzama dziļa dabas spēle, kuras takti sita lielgabali caurām naktīm un kuru apgaismoja Latvijas sadegošo māju ugunsgrēki, cilādamies kā sarkani karogi.”

Akcijas norises laikā Jāņa Akuratera muzeja dārzā būs izveidota savdabīga „Cafe Spleen” – armijas telts, kur veselu mēnesi notiks dzejas un mūzikas vakari, teatrālas performances un pasākumu cikli, kas stāstīs par dzejnieku, mākslinieku, komponistu kara laukā, par cēloņiem un sekām un laikmetu sasaukšanos. Akcijas „Cafe Spleen jeb Augusts 1914” atklāšana notiks 12.augustā plkst.21.14. Tā būs muzikāla performance, kas vēstīs par 1914.gada skaudro vēstures dramaturģiju – no bezrūpīgas mierpilnas dzīves līdz kara neprātam. Atklāšanā piedalīsies dziedātāja Marija Naumova, Rolands Beļēvičs (akordeons), Ingus Feldmanis (ģitāra), Normunds Katajs Paeglis (kornete) un mākslinieki no apvienības „Idea Gnosis”.

Pasākumu ciklu „Jānis Akuraters divos laikmeta nogriežņos” veidos divas akcijas. Pirmā – „Maģiskais teātris – ieeja tikai jukušiem. Akuraters vai Hese?” būs veltīta dzejnieka Jāņa Akuratera personības un mākslinieka tapšanas laikam, kas sakrita ar 1905.gada revolūciju, kad tauta sacēlās pret cara režīmu un vācu muižnieku virskundzību un patvaļu. Jaunais dzejnieks Jānis Akuraters, kuram 1905.gadā iznāk pirmais dzejoļu krājums „Zvaigžņu nakts”, kļūst par Sociāldemokrātu Savienības vienu no aktīvajiem dalībniekiem un tās žurnāla „Pret Sauli” redaktoru. Par dalību revolūcijas notikumos Akurateru trīs reizes apcietina, tad izsūta uz nometinājumu Pleskavā, no kurienes viņš aizbēg un uz laiku patveras Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā. Trīs reizes Akuraters paglābjas no nāves. Šajā skaudrajā situācijā top Dzejnieks.

Lai izprastu mākslinieka personības tapšanu, akcijas veidotāji izmantos Hermaņa Heses romāna/esejas „Stepes vilks” matricu. Var teikt, ka Jānis Akuraters, kurš 1904.–1905.gadā vairākus savus tekstus bija publicējis ar pseidonīmu Vilks, un Heses Harijs Hallers ir kā divi spoguļi, kas nolikti viens pret otru. Hese redz savu Hariju Halleru kā cilvēku/dzīvnieku pašā Harijā – viņa smadzenēs notiek šī sadalīšanās, un tā Harijs var sadalīties 10 un 100 atšķirīgās substancēs un Vilkā. Akuraters jebkurā situācijā vispirms ir cilvēks, kuru par vilku, kam jāsaspringst, jānospriego savus dzīvnieka instinktus un jāatrod izeja, padara vara un laikmets. Hermanis Hese ir rakstījis, ka „katram laikmetam, katrai kultūrai, katram paražu un tradīciju kopumam ir sava struktūra, savs – tai piederīgais maigums un skarbums, skaistums un nežēlīgums, katrs zināmas ciešanas uzskata par pašsaprotamām, pacietīgi samierinās ar zināmu ļaunumu. Par īstām mokām, par elli cilvēka dzīve kļūst tikai divu laikmetu, divu kultūru un divu reliģiju sadures punktā”. Akcijā „Maģiskais teātris – ieeja tikai jukušiem. Akuraters vai Hese?” režisora Viktora Jansona lasījumā un komentāros skanēs Jāņa Akuratera dzeja paralēlēs ar Hermaņa Heses „Stepes vilku” un Jura Kulakova speciāli akcijai komponētas dziesmas ar Jāņa Akuratera vārdiem.

Otra akcija ciklā „Jānis Akuraters divos laikmeta nogriežņos”, kuras nosaukums ir „Cafe Spleen”. Jukums Vācietis un latviešu dzejnieki Pirmā pasaules kara mistērijā” turpinās mākslinieka personības analīzes tēmu vēstures krustcelēs. Tajā skanēs gan Jāņa Akuratera stāsts „Cafe Spleen”, gan speciāli akcijai komponētās Jura Kulakova dziesmas ar Jāņa Akuratera, Kārļa Skalbes, u.c. autoru vārdiem par strēlnieku tēmu. Tās izpildīs Miervaldis Jenčs un Ieva Akurātere.

Otru akciju ciklu „Cafe Spleen jeb Augusts 1914” ietvaros veidos izrāde/dialogs „Šillera „Laupītāji” trīs atklāsmēs”. Par izrādes/dialoga izveides pamudinājumu režisors Viktors Jansons vēsta: „Pētot Pirmā pasaules kara laika fotogrāfijas, kas fiksējušas strēlnieku pašu iestudētās izrādes, manu uzmanību piesaistīja bilde ar aktieriem, kas spēlējuši Šillera „Laupītājus”. Kādēļ Šillera „Laupītāji”? Kara laikā, kad ik dienas ir līķu kaudzes, nežēlība, brutalitāte, kad latviešu strēlnieki tiek izdzīti vācu lielgabalu priekšā nāvei, kādēļ tad – Šillera „Laupītāji”? Vai tas nav absurdi? Un vēl – Šillera „Laupītāji” taču ir arī pirmā zināmā latviešu iestudētā izrāde. Kas šajā lugā ir tik suģestējošs? Šis jautājums man nedeva mieru un bija pamudinājums, lai ķertos pie lugas pārlasīšanas – vai varbūt izlasīšanas… Jāatzīst, ka neko tik emocionāli satriecošu man nebija nācies pēdējā laikā lasīt…” Akcijā jeb izrādē/dialogā „Laupītāji” trīs atklāsmēs” Viktors Jansons (varbūt iejūtoties Vecā Mora lomā) dialogā ar Reini Suhanovu (kurš varbūt iejutīsies abos Mora dēlos – Kārlī un Francī) mēģinās rast atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

Tēmai „Mūzika kara laukā” būs veltīts Andreja Selicka radītais jaundarbs „Pulkvedis Jukums Vācietis. Dziesma”. Skanēs arī komponista veidotas apdares un aranžējumi strēlnieku dziesmām, tautasdziesmām, strēlnieku pulku komponistu radītajam un mūziķu izpildītajam repertuāram. Šo strēlnieku muzikālo sarunu izpildīs solisti Ieva Parša, Māris Jēkabsons, Andrejs Selickis un instrumentālistu grupa.

22.augustā notiks literārs vakars, kad kopā ar literatūras zinātnieci Dr.philol. Maiju Burimu un apmeklētājiem tiks lasīts un komentēts Jāņa Akuratera romāns „Ugunīgie ziedi” – viens no pirmajiem romāniem latviešu literatūrā, kas vēsta par latviešu strēlnieku cīņām Pirmā pasaules kara laikā.

Rīgas svētku laikā 16.augustā pasākumā „Tilti un pārigājēji” būs iespēja redzēt oriģinālos kinodokumentus par laika posmu no 1910. līdz 1919.gadam. Kino vēsturniece Inga Pērkone iepazīstinās ar kino situāciju Pirmā pasaules kara laikā un 1921.gadā uzņemto, bet līdz mūsdienām nesaglabāto latviešu spēlfilmu „Laiku viesulī”, kuras scenārija autors bija Jānis Akuraters. Būs iespēja arī redzēt Jura Podnieka dokumentālo filmu „Strēlnieku zvaigznājs” (1982) un režisora Alesandra Rusteiķa spēlfilmu „Lāčplēsis” (1930).

6.septembrī Baltās Nakts pasākumu ietvaros notiks Literārās akadēmijas Jāņa Rokpeļna Dzejas meistardarbnīcas jauno autoru lasījumi „Nakts. Nenoteikts mirdzums”. Šodienas jaunie un topošie dzejnieki jaunradītos dzejoļos runās gan par Pirmā pasaules kara skatījumu no vēstures distances, gan par kara tēmas aktualitāti mūsdienu kontekstos. Būs arī jauno mākslinieku veidota gaismas instalāciju izstāde un Vitālija Vinogradova sagatavotā video reportāža par dzejas pasākumiem.

Akcijas ietvaros Jāņa Akuratera muzejā būs apskatāmas arī trīs izstādes, kuru atklāšana notiks 14.augustā.

Stikla mākslinieku Ingunas Auderes (Latvija) un Maikla Rodžera (Michael Rogers, ASV) kopīgi veidotā izstāde „Mēness un Naglas. Degt” būs kā vizuāla metafora Neiznīcināmajam cilvēkā brīdī, kad dvēsele, sapņu un īstenības skarta, tiecas pēc patvēruma. Pārtapšana, atjaunošanās, dziedinājums ir mākslinieces Ingunas Auderes atslēgvārdi. Maikla Rodžera interešu lokā ietilpst pagātnes liecību aktualizējums jaunos kontekstos. Aizejošā laika, vai drīzāk, pārlaicīgā tvērums dažādās izteiksmēs ir kopīgā iezīme viņu abu atšķirīgajā daiļradē.

Akuratera mājas Gaišajā salonā atvērtajā izstādē „Dzejnieks/strēlnieks/mākslinieks – portrets” būs apskatāmi Konrāda Ubāna, Valdemāra Tones, Jēkaba Kazāka, Jāzepa Grosvalda u.c. mākslinieku veidotie strēlnieku, strēlnieku dzejnieku un strēlnieku mākslinieku portreti.

Trešā izstāde „Mans vectēvs, mans vecvectēvs strēlnieks – vecāsmātes pūra skapī” būs kā lietu un atmiņu skices. Izstādes autors – Viktors Jansons.

Akcija „Cafe Spleen jeb Augusts 1914” noslēgsies 12.septembrī ar pasākumu „Nāves lauks un… Pirmā pasaules kara apoteoze”.

Projekta īstenotājs – Memoriālo muzeju apvienība, Jāņa Akuratera muzejs

Projekta mākslinieciskais vadītājs – režisors Viktors Jansons

Projekta vadītāja – Maira Valtere

Akcijas norises vieta – Jāņa Akuratera muzejs, Rīga, O.Vācieša iela 6a

Biļetes uz akcijas pasākumiem „Biļešu paradīzes” kasēs.

Rīgas svētku pasākumi 16.augustā un Baltās Nakts pasākumi 6. septembrī – bez maksas.

Projekta atbalstītāji:

Nodibinājums Rīga 2014, Rīgas dome, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Republikas Zemessardze, SIA Stats Serviss, Rakstnieku muzeju biedrība „Pils”.

Projekta veidotāji saka paldies arī Latvijas Kara muzejam, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, AS „Latvijas Finieris” un AS “Riga Wood Baltic”, SIA „Lindeks”, SIA „PROWOOD” un personīgi Mārim Gailim.

Informācija: www.riga2014.org/CAFESPLEEN un www.memorialiemuzeji.lv/cafe-spleen-jeb -augusts-1914

Papildus informācija – Maira Valtere, projekta vadītāja, tel.26703293, akuraters@memorialiemuzeji.lv, akuratera.muz@inbox.lv