Žurnālisti iepazina šobrīd – atvasaras un rudens sezonā aktuālākos punktus un objektus Tukuma un Talsu apkārtnē, lai gūtu priekšstatu un spilgtas emocijas, kādēļ doties ceļojumā tieši uz šejieni. Pirmais apskates objekts bija Pūre Chocolate jaunatvērtais muzejs, kurā bija iespēja vieniem no pirmajiem iepazīties ar tikai vienu nedēļu jauno ekspozīciju muzejā, kā arī iepazīt daudziem nu jau zināmo šokolādes konfekšu izgatavošanas procesu mājas apstākļos. Visu mēdiju pārstāvju kopīgs atzinums bija – rītu sākt ar šokolādi ir pareizs solis.

Pēc saldā rīta, ceļojot cauri Kandavas novadam, bagātīgas brokastis žurnālisti ieturēja piemīlīgajā Strazdes kafejnīcā „Serpentīns” Talsu novadā. Te kafejnīcas saimniece iepazīstināja ar kafejnīcas darbību, ēdienkarti un jau esošajām tradīcijām mūzikas vakaru veidošanā.

Pēc brokastīm ceļš turpinājās Talsu virzienā un iegriezās Stendē, lai viesi varētu apmeklēt Stendes Selekcijas un izmēģinājumu staciju. Dabisks būs jautājums, ko gan izmēģinājumu stacija var piedāvāt tūristiem, taču šī vieta ir interesants izziņas objekts visiem, kuriem interesē graudu selekcija vai veselīga pārtika. Te žurnālisti uzzināja, gan kā notiek selekcijas darbs, radot jaunas graudu, zirņu un pupiņu šķirnes, gan kā graudaugus izmantot ikdienas uzturā – dažādos ēdienos un pat dzērienos. Selekcijas un izmēģinājumu stacijas darbinieku gatavotie graudu salāti un dzēriens tika atzīts par gardu un īpašu kurzemnieku piedāvājumu.

Esot Talsu pusē, protams, neizpalika arī Talsu pilsētas apskate un novērtēšana. Atzinums – ka Talsi tāpat kā Kandava un Sabile ir īpaša Latvijas mazpilsēta ar tai netipiskām ainavām un skatiem bija viennozīmīgs. Te ikviens pamanījās aizsapņoties un salīdzināt Talsus ari ar citām mazpilsētām Eiropas kalnu valstīm. Šarms un miers, ko sniedz mazas pilsētiņas, ir gandrīz līdzvērtīgs dabas baudījumam. To Kurzemes rakstošie viesi pārliecinājās arī, uzkāpjot dabas parka „Talsu pauguraine” augstākajā punktā – Kamparkalna skatu tornī.

Jau atpakaļceļā dodoties, žurnālisti apmeklēja arī Tukumu, kas nebūt nav tik kalnains (pareizāk laikam būtu teikt – paugurains) kā Talsi, taču arī ar savu mazpilsētas rozīnīti. Īpaši starp visu redzēto viesiem iepatikās Tukuma Dārznieka māja ar jau ienākušos ražu – ķirbīšiem, kabacīšiem, patisoniem un citām dārza veltēm, kuru augšanai sekot līdzi varēja šo vasaru ikviens tukumnieks. Arī pilsētā izvietotās gleznas, kuras uzgleznojuši īpaši pagājušajā nedēļā notikušajam kultūras un mākslas festivālam bija Tukuma mākslinieki, vēlreiz atgādināja gan tūrisma speciālistiem, gan žurnālistiem, ka Tukums ir bijis un joprojām ir rožu un mākslas pilsēta.

Protams, Tukuma apkārtnes lepnums ir tā pilis. Tādēļ žurnālistiem arī šajā vizītē tika piedāvāts apmeklēt vienu no tām, proti, šoreiz – Šlokenbekas muižu. Te tie iepazina gan esošo muižas vēsturi un piedāvājumu, kā arī Kurzemes vīna darīšanas vēsturi un muižas īpašo piedāvājumu – Kurzemes vīnu degustāciju. Secinājums viennozīmīgs – Tukums un Šlokenbeka viennozīmīgi ir vārti uz Kurzemi.

Kā noslēgums šai vienas dienas vizītei bija Kurzemes un Zemgales dabīgās robežšķirtnes – Lielā Ķemeru purva apmeklējums, iepazīstot arī nesen atvērto tīreļa laipu.

Šī tūre tika veidota speciāli Latvijā krieviski rakstošajiem mēdijiem, kuriem varētu interesēt savu publikāciju vidū, kas saistīts ar atpūtu un ceļošanu, stāstīt par netāliem un jaukiem ceļojumiem, kas iespējami tepat Latvijā – darbdienu vakaros pēc darba vai nedēļas nogalēs. Kurzemes tūrisma asociācija, strādājot tūrisma izstādēs un runājot ar Latvijā dzīvojošiem nelatviešu tautības iedzīvotājiem, jau sen bija secinājusi, ka ceļošana pa Latviju viņiem ir pārsteigums, jo iepriekš nav to darījuši vai pievērsuši uzmanību tam, ko var apskatīt ārpus Rīgas vai dzīvojot citā reģionā. Vizītes laikā žurnālisti iepazina daļu no interesantākajiem objektiem un pieturas punktiem Tukuma un Talsu apkārtnē, kā arī guva priekšstatu par ceļošanas iespējām un piedāvātajiem velomaršrutiem Ziemeļaustrumkurzemē.

Vizīte tika organizēta Interreg IV A programmas projekta „CentralBalticCycling", jeb pilnajā nosaukumā „Velomaršrutu tīkla attīstība un uzlabošana Centrālbaltijas teritorijā" (Nr. CB 59) ietvaros. Projekta galvenā iecere ir aicināt tūristus apceļot Baltijas jūras piekrastes valstis, piedāvājot ceļotājiem neaprobežoties ar galvaspilsētām un apskatīt arī attālāku reģionu piedāvājumus, un izveidot kopīgu velomaršrutu tīklu, kas dos iespēju tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem izmantot jaunas velotūrisma iespējas projekta partneru teritorijās.