» Ziņas
Turaidas muzejs aicina godināt Baronu dzimšanas dienā
Oktobra pēdējā dienā, 31. oktobrī, folkloristam Krišjānim Baronam ir dzimšanas diena un šogad aprit 177. gads kopš dzimis Dainu tēvs. Turaidas muzejrezervāts iedibinājis skaistu tradīciju, Krišjāņa Barona dzimšanas dienas rītu iesākt ar dziesmu Siguldā pie Krišjāņa Barona pieminekļa, godinot Dainu tēvu, viņa veikumu un aicinot siguldiešus atminēties tautasdziesmās ierakstītās vērtības.
31. oktobrī plkst. 8.00 ikviens aicināts tikties Siguldā pie Krišjāņa Barona pieminekļa, lai ar aizdegtu svecīti, ziedu un tautasdziesmu apliecinātu dižā folkloras pētnieka piemiņu un sev atgādinātu tautasdziesmās izzināmo gudrību un dzīvotprieka esību. Kā vēsta tautasdziesma - „Kas var dziesmas izdziedāt?” Tās dziedāt varam mēs, lai ar dziesmu izteiktu savas sajūtas un attieksmi pret pasauli šodien.
Kopā ar Turaidas muzejrezervāta darbiniekiem dziesmas uzsākt palīdzēs Siguldas folkloras kopa „Senleja”, vokālais ansamblis „Melodija”, kas ar dziesmām sūtīs sveicienu arī Dainu kalnam Turaidā, kas izveidots un atklāts 1985. gadā – Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienas gadā un veltīts latviešu tautasdziesmai. Gadu gaitā Turaidā iekopts Dziesmu dārzs, Tautasdziesmu parks un Krišjāņa Barona taka, kas no Dainu kalna ved uz Gaujas leju, kur staigājis arī pats Dainu tēvs.
Sava mūža lielāko daļu Krišjānis Barons (1835–1923) veltījis latviešu tautasdziesmu vākšanai un kārtošanai, kam par pamatu izvēlējies cilvēka mūža ritumu no dzimšanas līdz Veļu mātes valstībai. Tautasdziesmas viņš apkopojis „Latvju dainu” 6 sējumos, kuros iemūžinātas 217 996 tautasdziesmas. 1880. gadā izgatavots īpašais Dainu skapis, kas kopš 2001. gada 4. septembra iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the Word) sarakstā un ir pasaules kultūras sastāvdaļa.
Mūža pēdējo vasaru Krišjānis Barons pavadījis, dzīvojot „Dainu” mājās Turaidas pilskalna pakājē. Krišjāņa Barona vedekla Līna Barona stāstījusi: “Pēdējo vasaru nodzīvojām Turaidā, jaukā vietā uz Gaujas krasta. Tēvs bija liels dabas mīļotājs: še viņam apkārtne pa pilnam sniedza dabas jaukumus. Ik rītus viņa pirmais gājiens bij uz Gūtmaņa alu. Tur viņš nodzērās skaidra avota ūdens un, ar to baltu kannu piepildījis, soļoja atpakaļ uz mājām. Pēc brokastīm, ja laiks bija saulains, tēvs izgāja un pazuda uz vairākām stundām. Viņa nešķiramā pavadone, kadiķa bozīte vienā un saliekams krēsliņš otrā rokā, tā viņš izstaigāja un izkāpelēja kalnu kalnus. Viņš bieži negāja pa ceļu, bet izvēlējās stāvus iemītus taciņas, kuri veda uz augšu.”
Anda Skuja
TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Tālr. 26572142
