Jā, Emīls Dārziņš... Aiz šiem vārdiem tiešām bieži liekam daudzpunktu, jo šīs izcilās latviešu kultūras personības dzīve nav līdz galam izzināta. Un diez vai būs, ja ņem vērā, ka kopš Dārziņa traģiskās nāves pagājuši jau 100 gadi... Bet varbūt arī neko nevajag vairāk izzināt un uzzināt, varbūt laiks likt visam mieru, lai Emīls Dārziņš mierīgi atdusas Mārtiņa kapos, kur viņam līdzās guldīta viņa māte, viņa meita...
Jā, atkal daudzpunkti, jo Dārziņš ir neatkārtojams, lielisks, dzīvs savā mūzikā un tāds arī paliks. Nedomāju, ka jel kāda latviešu paaudze kaut uz brīdi neieklausīsies „Melanholiskajā valsī” un neizjutīs gan tur paustās ilgas, gan cerību, gan skumjas, kas jau pārsniedz šīs pasaules robežu. Grūti iedomāties, ka vismaz pārskatāmā nākotnē no Dziesmu svētku estrādes neskanētu „Lauztās priedes” un „Mūžam zili”. Tikai ir kāda vēlme – ja reiz ir mūzika, liktenis mūzikā un mūzikas liktenis – ja reiz ir radītas tik paliekošas tautas kultūras vērtības, tad cienīsim šo vērtību radītāju un viņa dzīves skatuvē un aizkulisēs ielūkosimies gan (un kāpēc lai mēs to nedarītu?), bet soģa lomu, ja tāda vispār kādam ienāktu prātā, varbūt necentīsimies spēlēt. Jo – ko mēs varam teikt par cita cilvēka likteni? Ko mēs varam teikt pat paši par savu likteni? Mēs taču vienkārši dzīvojam. Kā katrs varam, spējam un mākam. Tāpat kā tūkstošiem un vēlreiz tūkstošiem gadu cilvēki ir dzīvojuši pirms mums un, cerams, dzīvos arī pēc mums. „Balts” – „melns” – ne cilvēka acij līdz būtībai aizrakties un, nedod Dievs, vēl kaut ko vērtēt vai analizēt. Dzīve gluži vienkārši bijusi, ir un būs DZĪVE.
Vēlam veiksmi, piedaloties konkursā (Latviešu Radio portālā www.latviesuradio.lv sadaļā KONKURSI) Vēlam arī rast iespēju ieklausīties Emīla Dārziņa mūzikā! Un kopā ar konkursa uzvarētāju priecāsimies par populārās grupas „Double Fasted Eels” jauno albumu „Vēl patiesāk”, kuru grupa dāvinās uzvarētājam.