Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs - Sigulda - Līgatne (AUTO 2 dienas)

Reizes skatīts: 9944

Karte

Apraksts

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

Muzejs Juglas ezera krastā dibināts 1924.gadā, pārvestās atkaluzstādītās un iekārtotās senceltnes publikas apskatei atvērtas 1932.g.
87 ha platībā zem 118 jumtiem izvietotas Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem – Kurzemei, Zemgalei, Vidzemei un Latgalei raksturīgas zemnieku sētas, amatnieku mājas-darbnīcas, vējdzirnavas, kalves, podnieku un darvas cepļi. Pārvestas un iekārtotas arī kopš senlaikiem Ziemeļkurzemē dzīvojušo lībiešu un 18.gs.Latgalē patvērumu atradušo krievu zemnieku saimniecības. V
airākas baznīcas, hernhūtiešu draudzes saiešanas nams, ēka, kur 18.gs. sākumā bijusi skola zemnieku bērniem, un garais, kā pats lielceļš, krogus ir iepriekšējo gadsimtu sabiedriskās dzīves liecinieki. 20.-30.gadu jaunsaimniecība daudziem liksies tuva un saprotama kā pašu bērnības, vecāku vai vecvecāku mājas. Iespējams vērot amatnieku darbu, ieklausīties bišu dravas sanēšanā. Izstāżu zāles. Nedēļas nogalēs notiek koncerti. Autostāvvieta, launagvietas.
Katru dienu var baudīt garšīgas maltītes Priedes krogā.

Sigulda

Gaujas senlejas veidotās skaistās apkārtnes dēļ Sigulda tiek dēvēta par Vidzemes � veici. Pilsētas apkārtne ir iekļauta Gaujas nacionālajā parkā. Pilsētā tiek rīkoti operas svētki kā arī dažādi ziemas sporta pasākumi, kas padara Siguldu par savdabīgu ziemas sporta centru. Siguldas pilsētas trasē augstuma starpība ir 85 m un šeit darbojas 2 pacēlāji, pilsētā atrodas starptautiski pazīstama bobsleja trase. Te izvietots arī vertikālā gaisa tunelis un ekstrēmā atrakcija "Meža kaķis". � eit atrodas gaisa trosu ceļš ar gumijlēkšanas atrakciju. Viens no populārākajiem tūrisma objektiem ir Gūtmaņa ala, kurā saglabājušies uzraksti pat no 17.gs.

Līgatne

Senatnē Līgatnes pagasta teritorija piederēja Siguldas pilsnovadam. 17. gadsimtā no tā atdalījās Paltmales muiža. Līgatnes vārds pirmoreiz minēts 17. gs. 1. pusē kā māju nosaukums, bet vēlāk arī kā krogs (1688.gada kartē – Ligast Krogh). Iespējams, ka nosaukums radies no Līgatnes upes, kas tek no Nītaures līganajiem purvājiem (Līgatnes upe pirmoreiz minēta 1630.g. arklu revīzijā).
Līgatnes pagastā atradās Paltmales un Ķempju muiža, kā arī daļa no Nurmuižu muižām, (Vildogā). Pirmās lielākās apdzīvotās vietas izveidojās 19.gs. beigās – Līgatnes papīrfabrikas ciems, no kura vēlāk izauga Līgatnes pilsēta un pagasta vēsturiskais centrs – Līgatnes stacijas ciems (tagadējā Augšlīgatne). Tas sācis attīstīties ap 1898. gadu, kad izbūvēta dzelzceļa līnija Rīga – Valmiera un bijušais Paltmales muižas īpašnieks sadalījis muižas zemi pie jaunuzceltās Līgatnes stacijas apbūves gabalos (pirms tam ciemu sauca par Paltmali un Līgatnes pagasta ciemu). Līdz 1919.g. no 100 apbūves gabaliem 77 jau bija apbūvēti. Agrārās reformas laikā Paltmales muižu (942 ha) sadalīja 317 un Ķempju muižu (893 ha) 50 vienībās.