Pie Igaunijas robežas. VALKAS NOVADS

Reizes skatīts: 12329

Karte

Apraksts

Apskates objekti:
Valkā
Lugažu Ev. Luteriskā baznīca, skatu tornis
Rīgas iela 17
+371 64722893
www.valkas.lelb.lv

Pirmo reizi baznīcu rakstos min 1477. gadā. Stilistiski baznīca ir būvēta kā bazilikas tipa baznīca- vienkārša un askētiska, jo tas bija lauku dievnams.
Baznīcas izskatā atpazīstami vairāki stili, kas izriet no vairākkārtējām pēckara seku atjaunošanām. Baznīcas priekšdaļā vērojamas klasicisma un baroka iezīmes.
Mūsdienās baznīca pilda dievnama funkcijas, bet baznīcas tornis kalpo arī kā pilsētas skatu tornis, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Valku-Valgu – vienu pilsētu divās valstīs.

Pedeles dabas taka un Putraskalna platforma
Sēlijas iela

Nākot no Valkas tiesas, objekts atrodas tilta kreisajā pusē. Putras kalna nosaukums radies no Putras ciema, kuru 1875. gadā izveidoja Paju muižas nomnieks Pencis. Putraskalns ir bijis igauņu-somu rakstnieces Hellas Vuolijoki (1886-1954) un igauņu teātra dīvas Līnas Reimanes (1891-1961) bērnības rotaļu vieta (dzīvoja netālu).

Leģenda par Putraskalnu

Putras kalns atrodas pie pašas Igaunijas robežas. Putras kalna virsma rudeņos un pavasaros ir staigna.
Teika vēsta:
Senāk igauņiem ar latviešiem bijuši lieli kari. Reiz latviešu karapulks nonācis līdz robežai un ap¬meties kalnā atpūsties. Vārījuši lielu katlu ar put¬ru, lai tiek spēks karot. Pulciņš igauņu tikmēr sa¬nākuši kopā, noliekuši pie zemes prāvu koku, uztai¬sījuši milzīgu lingu un laiduši uz latviešu nometnes pusi ar akmeni. Smagais akmens trāpījis taisni paša katlā, tā, ka visa putra izšļakstījusies. Arī karo¬šana līdz ar to izjukusi. No tā laika kalna virsa bieži vien staigna, kur jāmaisās reizēm kā pa put¬ru. Tā ari paugurs iesaukts par Putraskalnu. Teika pierakstīta 1948. gada augustā, teicējs valcēnietis V. Auniņš.
Mūsdienās šeit ir izveidota Pedeles dabas taka ar skatu platformu.

Valkas Novadpētniecības muzejs
Rīgas iela 64
+371 6422198

Ēka celta 1850.-1853.g. speciāli Vidzemes draudzes skolu skolotāju semināram. Tā vadītājs no 1839.-1881. gadam bija Jānis Cimze. Izglītību seminārā ieguva apmēram 500 latviešu un igauņu jaunekļi, piem., latvieši Baumaņu Kārlis, Auseklis, Indriķis Zīle, kā arī daudzi igauņi, piem., Karls Roberts Jakobsons, Aleksanders Kunileids, Aleksanders Lette.
No 1971.gada ēkā atrodas Valkas novadpētniecības muzejs. Atrašanās vēsturiskajā ēkā noteikusi muzeja misiju: popularizēt latviešu pedagoga un koru kultūras pamatlicēja Jāņa Cimzes un viņa audzēkņu atstāto kultūras mantojumu, veicināt sabiedrības interesi un izpratni par vēsturiskajiem procesiem Valkas novadā.
Muzejā ir izveidota ekspozīcija par semināra darbību, glabājas materiāli par Valkas novada un pilsētas vēsturi, tiek rīkotas vēstures un mākslas izstādes, apmeklētājiem ir iespēja piedalīties izglītojošās programmās.

Valkas novadā

Z/S Krastiņi
Valkas pagasts
+371 64729944; +371 28301586

Piedāvā izziņas pārgājienu ar stāstījumu par Eiropā apdraudētām pļavām, retu sugu dzīvi, dabas norisēm Gaujas ielejā un daudzveidības uzturētāju – īpašu mājlopu ganāmpulku. Pārgājienu iepriekš saskaņot.

Z/S „Kalnabundas”
Valkas pagasts , Pedele
+371 26543796

Piedāvā zirgu izjādes un apmācību. Ir 6 zirgi un 2 kumeļi. Zemnieku saimniecība labprāt piedalās dažādos pasākumos, arī kāzās.

Ērģemes pilsdrupas
Ērģeme

Pils kalpoja kā spēcīgs cietoksnis Livonijas ordeņvalsts austrumu robežu aizsardzībai un kā Livonijas ordeņa mestra priekšpils Cēsu pilij.
Livonijas ordeņa pils vēstures avotos minēta 1422. gadā, bet celta 14.gs ap 1320. gadu pēc Livonijas ordeņa mestra Gerhards fon Jocke rīkojuma.
Mestri pili izmantoja kā noliktavu, atbalsta punktu un naktsmītni. Pils bijusi slēgta vientrakta būve ar diviem apaļiem aizsardzības torņiem ap kvadrātveida iekšējo pagalmu. Sienas - laukakmens un ķieģeļu mūris. Pils katra mala bijusi 96 metrus gara, mūru biezums 2 metri un torņa apjomi apm. 2 stāvu augstumā. Skaidri salasāms ir pils plānojums.
Mūsdienās joprojām apskatāmas visai iespaidīgas pils drupas ar apaļu stūra torni divu stāvu augstumā. Ap pilsdrupām ir sens parks ar daudzām Krievijas lapeglēm un Sibīrijas balteglēm. Pilsdrupās ierīkota brīvdabas estrāde.

Briežu dārzs „Jasmīni”
Kārķu pagasts
+371 29417661
edmunds.juskevics@inbox.lv

Iespēja apskatīt staltbriežus tuvumā un vairāk uzzināt par briežu dzīvi.

Kārķu Ev. Luteriskā baznīca
Kārķu pagasts
http://karkubaznica.awardspace.com

Luterāņu draudze Kārķu pagastā dibināta 1994.gadā, agrāk kārķēnieši bijuši Ērģemes luterāņu draudzē. Kārķu luterāņu baznīca uzcelta (arh. T. Agriņa) 2002. gadā pie barona kapiem. Baznīcu vērts redzēt tumsā – 2002. gadā tā saņēmusi «Latvenergo» balvu konkursā “Gaišākais nams Vidzemē.

Vijciema Ev. Luteriskā baznīca
Vijciems
+371 28785708

Viena no astoņām Latvijā esošajām koka dēlīšu apšuvuma baznīcām. Vienīgā ar zvīņveida dēlīšiem apšūtā koka baznīca Baltijā.
Vijciema baznīca celta 1852.gadā un ir vienjoma koka celtne, kam ir īpatnēja sienu ārējā apdare. Tās ir apšūtas ar zvīņveida koka dēlīšiem. Šeit atrodas republikas nozīmes mākslas pieminekļi – altāris, un kokā gleznota altārglezna "Svētais vakarēdiens” . Apskate par ziedojumiem.

Čiekurkalte
Vijciema pagasts, Mežmuiža
+371 26478620, +371 64728206

19. gadsimta beigās Ziemeļvidzemi skāra plaši meža ugunsgrēki, tādēļ Vijciemā tika uzcelta čiekurkalte – vieta, kur no čiekuriem tiek iegūtas sēklas jaunu mežu sēšanai.
Vijciema čiekurkalte ir viena no vecākajām Latvijā – tā bez pārtraukuma darbojusies no 1895. gada līdz pat pagājušā gadsimta 70. gadiem, savu darbu atsākot 1992. gadā. Apmeklējot Vijciema čiekurkalti, iespējams paša acīm pārliecināties, ka arī šodien sēklas jaunu mežu audzēm tiek iegūtas, izmantojot tās pašas – vairāk kā 100 gadu vecās – oriģinālās iekārtas.

Etnogrāfiska sēta „Ielīcas”
Vijciema pagasts
Valkas-Smiltenes šosejas malā
+371 29461673
www.ielicas.lv
info@ielicas.lv

Unikāla zemnieku sēta, kurā ietilpst šim novadam raksturīgu celtņu pilns komplekss: dzīvojamā māja, pirts ar vaļinieku istabiņu 3 klētis, kūts, pūne, stallis ar lopbarības telpām, rija, ratnīca, pagrabs. Šeit uzņemta filma "Pūt vējiņi!". „Ielīcas” ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Ēkas saglabājušas daudzas senlaicīgas konstruktīvas detaļas – akmens paviļu pamatus, kaķētu apaļkoku guļbūves sienas krusta pakšos, baļķu zelmeņus, jumtu ar iežmaugu konstrukciju, apaļkoku grīdas un griestus. Vairāku ēku celšanā kā vienīgais darba rīks lietots cirvis.
„Ielīcu” patreizējās ēkas celtas laikā no 18.gs. II puses līdz 19.gs. beigām, bet saglabājušas sevī kultūrvēsturiski daudz senākus elementus, ēkas atspoguļo vismaz 300-400 gadu ilgu latviešu tautas celtniecības attīstība