Mālpils – Cesvaine (1 diena)

Reizes skatīts: 11214

Karte

Apraksts

Mālpils nosaukuma izcelšanos izskaidro šāda teika. Ienākot Latvijā, vācieši Mālpilī cēluši baznīcu no māliem, taču, cik pa dienu uzcelts, tik pa nakti sabrucis. Tad vācu kungs naktī nosapņojis, ka mūrī vajagot iemūrēt dzīvu jaunavu. Un tiešām – kad iemūrēta kāda strādnieka meita Māra, mūri vairs nebrukuši, bet novads dabūjis Mārpils jeb, kā to tagad sauc, Mālpils vārdu.
Mālpils muiža sastāv no pils, kurā iekārtots Latvijas Meliorācijas un zemkopības muzejs, dabas parka, iekārtota baroka stilā un citas muižas kompleksam piederošās ēkas. Šī vieta ir piemērota atpūtai, ir iespēja palikt pa nakti krāšņā viesnīcā, ieturēt maltīti restorānā. Adrese: Mālpils novads, Mālpils, Pils iela 6. Tālrunis: 27843843, 26099960 E-pasts: info@malpilsmuiza.lv
Malpilī der apmeklēt Mālpils pilskalnu pie „Klobažiem”, Sudas upes krastā. Uz to, liekas, attiecināma pati senākā lēņu grāmata, kad 1207. gadā ordeņa mestrs izlēņoja Mālpils novadu lībiešu valdniekam Maneģintam.
Pēc Mālpils dosimies tālāk un apskatīsim Mores 2. pasaules kara ierakumu fragmentu. Ciema padomes vadība to 1975. gadā restaurēja Mores astoņgadīgās skolas skolotāji un audzēkņi. Lai apturētu sarkanās armijas uzbrukumu, 1944. gada vasarā vācu armija izveidoja Rīgas aizsardzības līniju, kas šķērsoja arī Mores pagastu. Mores parka platība ir 10 ha.
Turpat netālu Akenstakā ir muiža, kura radusies, meistariem Pletenbergam, Galēnam un Brigenejam 1498.-1540. gados dāvinot zemes gabalus kādai Akerstofu ģimenei. 19.gs. 2. pusē te darbojās dzirnavas, pienotava, kas ražoja sviestu eksportam, kokzāģētava un pakaišu kūdras fabrika. Akenstakas ainavu parka platība ir 6,1 ha un tur atrodami 9 sugu svešzemju koki un krūmi.
Peļņu kalns pamatmorēnas vaļņa rietumu malā. No virsotnes pārskatāma plaša apkārtne. 1917. gadā te notika sīvas cīņas starp latviešu strēlniekiem un Vācijas karaspēku, kas bija nostiprinājies vaļņa augstienē dienvidos no Mores.
Nītaurē 13. gs. 1. pusē nostiprinājās Livonijas ordenis, kas 14. gs.1. pusē uzcēla šeit mūra pili. 1559. gadā pēc trīs uzbrukumiem Nītaures pili ieņēma Ivana Bargā karaspēks. 17. gs. pils un apkārtne stipri cieta Polijas un Zviedrijas karā. 1613. gadā no 150 zemnieku mājām tikai 40 nebija izpostītas. 1624. gada dokumentos norādīts, ka pils sagruvusi. Ziemeļu kara Nītaures draudzē aizgāja bojā 80 procenti iedzīvotāju. 1759. gadā ķeizariene Elizabete uzdāvināja Nītaures muižu ģenerālim grāfam V. Šteinbokam-Fermoram. Nītaures muižas pils celta 1890. gadu, pašlaik tur darbojas skola. Pils parks sākumā bija franču regulārā stilā, ko pārveidoja par romantisku ainavu parku. Tajā aug 21 sugas koki un krūmi, t.sk. krēslu liepas – ļoti retas un īpatnējas sugas pārstāves. Parks izveidots ar trīs terasēm. Nītaures jeb Skolas ezeru savulaik raka viss pagasts pils parkā. Adrese: Nītaure, Nītaures pagasts, Amatas novads.
Nītaurē vēl apskatāma luterāņu baznīca, kas atrodas Baznīckalnā (celta 1770. gadā). Pie baznīcas saglabājušies Nītaures pils aizsargmūru pamati. Krievu kalns ar pareizticīgo baznīcu, Nītaures pilskalns. Par kalnu stāsta vairākas teikas. Piemēram, zviedru zaldāti, aizejot no Nītaures, sanesuši kalnu ar cepurēm, lai no turienes ar lielgabaliem sagrautu Nītaures pili.
Virzoties uz maršruta galapunktu caur Skujeni un Vecpiebalgu nokļūsim Cesvainē. Cesvaine ir maza pilsētiņa Sulas upītes. Populārākā tūristu apmeklēšanas vieta ir Cesvaines pils, kura celta 1896. gadā pēc arhitektu H. Grīzenbaha un A. Dinklāges projekta. Pils apjoma kompozīcijas pamatā ir daļēji noslēgts pagalms, ap kuru savstarpēji saistīti trīs korpusi. To sadurvietās pagalma pusē iebūvēti atšķirīgi torņi, kuros atrodas kāpnes. Īpašs piedzīvojums ir uzkāpšana pils tornī, no kura redzama pilsētiņa, luterāņu baznīca, kas celta no sarkaniem ķieģeļiem, un jaukā dabas ainava. Kopš 1919. gada Cesvainē atrodas skola, un ēka tiek uzturēta kārtībā. Adrese: Pils iela 1, tālr.: 64852225, darba laiks no 9.00 līdz 17.00.