Ceļš līdz Robežjoslai

Reizes skatīts: 8843

Karte

Apraksts

Vienā jaukā vasaras dienā devāmies uz Latgali. Dzirdot stāstus par to, ka pastaigājoties pa mežu var viegli, pat neapzināti iekļūt Baltkrievijā, nolēmām to pārbaudīt. Paņēmām pases un devāmies meklēt ogas un piedzīvojumus, apzinoties, ka tas varētu izvērsties pat gana nepatīkamā situācijā, jo nekādu vīzu jau mums nebija, tāpēc nedrīkstēja, ne kāju spert pāri Latvijas un Baltkrievijas robežai. Lai attaisnotu savu uzturēšanos pierobežas joslā izstrādājām arī nelielu tūrisma maršrutu.

Silenes Romas katoļu baznīca- “Silenes’’ dabas parks- Daugavpils Universitātes lauku prakšu bāze “Ilgas”- Ilgu pils

Sākumā devāmies iepazīsties ar nelielo pilsētiņu Sileni. Pilsētiņa vai ciemats tā diezgan grūti pateikt. Lauku mājas, gan vecas, gan jaunākas. Neliels vietējais veikals, kā jau visur. Kaut gan mani kā vienmēr sajūsmināja Latgales neskartā daba. Bet nu kā jau bija plānots, devāmies apskatīt Silenes Romas katoļu baznīcu. Tur nu gan bija ko apskatīt. Liela, gaiša baznīca, būvēta no koka. Jau ieptiekš izpētījām, ka šī baznīca tika celta 1913.gadā. Pie kam, tā vispār ir viena no lielākajām koka baznīcām Latvijā. Un te rodas pārdomas par to, ka, laikam, tiešām, Dieva sargāta vieta, daudzu gadu garumā baznīca sveika un vesela. Nelieli remonta darbi, bet tas jau nav tik būtiski. Ieejot iekšā radās vēl lieliskākas emocijas. Tāda mazpilsētu vienkāršība savienībā ar patiesu ticību. Bet nu ne jau baznīca bija mūsu mērķis, tāpēc ilgi nekavējāmies, bet gan devāmies tālāk. Ceļš veda tuvāk tik ļoti kārotajai robežjoslai.

Kā īsti Eko tūrisma cienītāji devāmies apskatīt “Silenes’’ dabas parku. Silenes dabas liegums tika dibināts 1977. gadā. Dabas liegums var lepoties ar 24 ezeriem un vairākiem nelieliem purviem, nemaz nerunājot par daudzām koku un augu sugām. Tā nu staigājot un purva bruņurupučus meklējot, soli pa solim tuvojāmies mūsu mērķim.
Tālumā ieraugot mežā cilvēkus, domājām, ka negaidīti ātri nokļuvām līdz robežai, bet nē. Izrādās, ka bijām ieklīduši Daugavpils Universitātes lauku prakses bāze – Ilgas, kas atrodas dabas parka D daļā. Tā nu tur jaunie zoologi un botāniķi kaut ko meklējās, pētīja un attīstījās. Bet mēs devāmies tālāk.

Tā laimīgi nonācām pie interesantas celtnes, kas saucās tāpat kā Daugavpils Universitātes lauku prakses bāze Ilgas. Ilgas muižas Medību pils tika celta 19 gadsimta beigās. Pils atgādina lieliskās vecās itāļu pilis. Ne velti agrāk pili dēvēja par Pallazo pili. Pils nav pamesta, tā ir labā stāvoklī, jo katru gadu tajā uz dzīvi apmetas Daugavpils Universitātes studenti.

Tālāk devāmies tieši uz Baltkrievijas robežas pusi. Vēl daži kilometri un, pēc mūsu kartes aprēķiniem, mums jau vajadzēja atrasties Baltkrievijā. Bet nu mūsu priekšā atradās liels izrakts grāvis. Robežsargus ar suņniem mums neizdevās satikt, bet nu svešā valstī tomēr nolēmām nelīst. Pie kam, nekur nav tik labi kā mājās. Lai vai kā, bet mūsu grāvja pusē koki bija kuplāki.

P.S. Staigāt nācās gana daudz, Vietās, kur varēja, pārvietojāmies arī ar automašīnu, jo diez vai to ceļu vienas dienas laikā varēja veikt ar kājām.