Valmieras pilsēta, 2.daļa (1 diena)

Reizes skatīts: 11554

Karte

Apraksts

Valmieras pilsēta, 2.daļa (1 diena)

Valmierā ir daudz dažādu apskates vietu, par kurām iespējams ikdienā daudzi valmierieši neaizdomājas un nepamana. Otrajā maršruta daļā piedāvājam detalizētu pilsētas objektu izklāstu.
Sāksim ceļojumu no Dzirnavu ezera, kur Ziloņu ielas galā atrodams Zilais bastions. Iepretī dzirnavezera otrajā krastā atrodas 5. vidusskola, celta 1940. gadā komercskolai (arhitekts A. Čuibe). Ūdenskrātuvi šķērso Beātes iela, kur mūzikas skolā ir J. Vītola muzejs. Muzejs tika dibināts 1920. gadā. Tā priekšā J. Vītola piemineklis, atklāts1996.gadā, tēlnieks A. Vārpa. Dzirnavu ezera otrajā krastā Karātavu kalniņā ir piemineklis Valmieras komunāriem, tas tika atklāts 1949. gadā. Ezera galā bijušā mācītājmuižā ir Skulptūru dārzs, te atrodas arī piemineklis mācītājam J. Neilandam (1991. gads).
No centrālā laukuma rietumu virzienā ved Rīgas iela, pie tās ir Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca, celta 1877. – 1878. gados, arhitekts J.F. Baumanis. Adrese: Rīgas iela 22, Valmiera.
Uz Gaujas pusi savdabīgais Vecpuišu parks, kas tika atklāts 1914. gadā. Interesanta un aizraujoša vieta pastaigām.
Leona Paegles ielā ir vājdzirdīgo bērnu internātskola, pie tās piemineklis bijušajam skolas direktoram, Valmieras Latviešu biedrības priekšniekam V. Švēdem. Pieminekli veidoja tēlnieks V. Treijs 1934. gadā. Skolas parku 1921. gadā apmeklējis Rainis. 18. gs. šajā vietā atradies brāļu draudzes nams.
Centra kapos, kas atklāti 1828. gadā, balto krustu sektors un piemineklis 1.pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem. Kapos apbedīti daudzi ar Valmieru saistīti ievērojami cilvēki: dzejnieki J. Ruģēns un Rieteklis (J. Balodis), gleznotāji T. Ūders un A. Petrovs, profesors E. Zemmers, bīskaps F. Valters, mācītājs J. Neilands, ārsts G. Apinis, kā arī daudzi novadpētnieki.
Leona Paegles ielā 40 ģimnāzijas vecajā ēkā darbojies Valmieras skolotāju seminārs. Netālajās Ģīmes dzirnavās Leona Paegles ielā 45 dzimis komponists J. Vītols. Pie Matīšu šosejas atzara Rīgas ceļa malā bijusī zirga pasta stacijas ēka vēl iezīmē veco pilsētas robežu.
Tālāk Jāņparkā ir bijusī Smiltenes-Ainažu šaursliežu dzelzceļa stacija, uz dienvidiem atrodas dzelzceļa trase un vecais dzelzs tilts pāri Gaujai. Tilts veidots 1912. gadā.
Jumaras ielas sākumā ir bijusī Valmieras draudzes skolas ēka, celta 1843. gadā. Drauzes skolā no 1833. gada strādāja J. Cirme. 1839. gadā dibināts Vidzemes (Cimzes) skolotāju seminārs. Tagad ēkā atrodas mākslas vidusskola, kurā izvietota J. Cimzes skolotāju semināra piemiņas ekspozīcija.
Valmieras rietumu nomalē ir piena kombināts, TV tornis un radiostacija, Kocēnu kapi un kapliča.
Pāvils Rozītis, rakstnieks, kas iemūžinājis „Valmieras puikas”, 1901.-1907. gados mācījies Valmierā, 1910.-1913. gados dzīvojis Pārgaujā, Krāsotāju ielā 1. Pārgauja, īpaši Gaujas līkumā augšup tilta vēl saglabājusies veclaicīga, ar smilšainām ieliņām. Te bijusi arī ēka, kurā atradās mākslinieka T. Ūdera darbnīca, Cēsu ielā 20 arhitekta G. Lenāna māja – 20. gs.30. gados Art Deco stilā celta savrupmāja. Priedes kreisajā krastā ir pilsētas atpūtas vieta. Augšup Kazu krācēm ir gājēju tilts uz Dīvaliņa mežu upes ielokā. Meža ziemeļu pusē ir estrāde.
Dīvaliņa ielas sākumā ir Daliņa stadions. Tā priekšā J. Daliņa piemineklis, 1992. gads. No Dīvaliņa ielas atzarojas J. Daliņa iela, kas aizved līdz mežniecības mājām Daliņiem, kur dzīvojis soļotājs K. Daliņš. Aiz stadiona, caur mežu var nonākt līdz Stāvajiem krastiem – pārsimt metru gara krasta atseguma Gaujas līkumā. Ugunsdzēsēju parkā Baltais krusts 1941. gada komunistiskā terora upuriem.
No Pārgaujas uz dienvidiem Cēsu ceļš ved gar Kaugurmuižu. Muiža ir 19. gs. arhitektūras komplekss, kungu māja 1760. gadā. Muižā brīnišķīga vieta pastaigām un atpūtai.