Valmieras pilsēta (1 diena)

Reizes skatīts: 9427

Karte

Apraksts

Valmieras pilsēta (1 diena)

Valmieras novads ir viens no mierīgākajiem, bet ar aktīvu saimniecisko un kultūras dzīvi. Pilsēta, kur valda miers, arī šādi var tulkot novada centru – Valmieru. Joprojām nav īsti zināms, kā radies Valmieras nosaukums, varbūt saistībā ar Pleskavas kņazu Vladimiru, kurš 13 gs. sākumā bija soģis Idumejā.
Vēstures hronikās Valmiera kā pilsēta pirmoreiz minēta 1323. gadā, kad tā jau simts gadus pabijusi Livonijas ordeņa pakļautībā, bet 14 gs. tā kļuvusi par Hanzas savienības locekli. Iespējams, daudziem Valmieras vārds vispirms saistās ar Valmieras minerālūdeni, ko atrada 1928. gadā, bet divus gadus vēlāk Starptautiskajā Beļģijas neatkarības izstādē tas ieguva zelta medaļu. Tas ir neliels ieskats pilsētas vēsturē, taču šodien Valmiera ir lielākā pilsēta Ziemeļvidzemē – rūpniecības, kultūras, izglītības un izklaides centrs. Pietiekoši daudz iemeslu dodies uz Valmieru.
Augšup Tilta pāri Gaujai atrodas viena no pilsētas viduslaiku nocietinājumu vietām – bastions „Stārķu ligzda”. Kādreizējā Tērbatas bastiona vietā Lāčplēša ielā uzcelts Valmieras drāmas teātris. Turpat netālu Bruņinieku ielā slejas vecās pilsdrupas un vecākie pilsētas nami, starp tiem arī Valmieras vēstures un mākslas muzejs. Netālu no muzeja mazās Rātsupītes labajā krastā paceļas Valterkalniņš, bet kreisajā – Lucas kalns.
Tagad viss pēc kārtas!
Sv.Sīmaņa luterāņu baznīca ir izcils arhitektūras piemineklis. Celta 1283. gadā, jauns tornis uzcelts 1778. gadā, pārbūvēta 1851., 1908. gados. Baznīcā ir saglabājušās vairākas kapa plāksnes vai to fragmenti, vērtīgākā ir kapa plāksne P. Tilham (1517. g.). Nezināmu autoru gleznoti apustuļi ērģeļu luktā (1730.g.), evaņģēlistu, Kristus un vairāku ar Kristus dzimšanu saistītu sižetu gleznojumi, kanceles pildinos (1739. g.), 18.gs.1.pusē uz sienas gleznota epitāfija, kā arī piemineklis L.N. Hallartam (1726.g.), K.Fosa Romā darinātais piemineklis J.F. Šrēderam (1887.g.). Altārgleznas „Kristus kārdināšana” (1842.g., mākslinieks K.K. Fogels-Fogelšteins), tāpat arī M. Karavadžo gleznas „Kapā guldīšana” kopija. Baznīcas ērģeles darinātas Vācijā 1886. gadā, bet trīs vitrāžas izgatavotas 19. gs. nogalē E. Todes darbnīcā Rīgā. Sīmaņa baznīcā apvienoti romānikas un gotikas stili. No zvanu torņa skatu laukuma paveras plašs skats uz Valmieru un tās apkārtni. Adrese: Valmieras novads, Valmiera, Bruņinieku ielā 2. Tālr.: 64224556.
Nedaudz tālāk atrodama ordeņa pils drupas un atsegtie viduslaiku pils pamati. Pils celta 13. gs. 20.gados, pēc citiem datiem, 1283. g., sagrauta 1702.g. Iespējams, ka pils celta vienā laikā ar Sīmaņa baznīcu.
Līdzās Vecā aptieka, ēka celta 1735.-1755. gados. Bruņinieku ielas galā 1785. gadā un 19.gs. beigās celtajās ēkās ir novadpētniecības muzejs, kurš tika dibināts 1959. gadā. Valmieras muzejs iepazīstina ar novada pagātni un šodienas mākslas norisēm. Izstāžu zāles var apmeklēt otrdien – sestdien no 10.00 līdz 17.00. Adrese: Valmieras novads, Valmiera, Bruņinieku ielā 3. Tālr.: 64223620, 64224770, 64207638. E-pasts muzejs@valmiera.lv
Apkārt dziļā, krāšņā Rātsupītes leja, pie tās ietekas Gaujā – Valterkalniņš, senais bastions.
Valmierā kopš laika gala valdījis teātra mīlestības gars. Kā gan citādi nelielā pilsētā varējis pastāvēt teātris. Teātra mākslas pamati Valmierā iedibināti jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Teātris dibināts 1919.g.,1923.g.,1930.g., jaunā Lielā zāle atklāta 1996. g. Šeit bijusi Latviešu biedrības ēka. No amatieru entuziastu kopas vēlāk izveidojās profesionāls teātris, ar ko saistīti daudzi latviešu teātra vēsturē pazīstami vārdi. Adrese: Valmieras novads, Valmiera, Lāčplēša iela 4. Tālr.: 64223986.
Aiz teātra uz augšu pa Rātsupītes ieleju uzstādinātais dzirnavezers izdaiļo pilsētu, krasti ir brīnišķīga pastaigu vieta.