Vecrīga un tās teritorija mākslas un vēstures mīlētājiem

Reizes skatīts: 10119

Karte

WEB kamera

Apraksts

Rīgas pils (Pils laukums 3) www.president.lv
Majestātiskās Daugavas malā mītošās ēkas celtniecība sākta 1330. gadā un tā ir bijusī Livonijas ordeņa mestra rezidence. Pils tika nopostīta 1484. g. un kopš tā laika pils izskats ir vairākkārtīgi mainījies. 1515.g. tika uzcelts Svina tornis, taču pēc šīm daudzajām pārbūvēm pils ir zaudējusi savu viduslaiku raksturu. Latvijas brīvvalsts laikā pils kļuva par Valsts prezidenta rezidenci. 1938.g. tā papildināta ar Trijzvaigžņu torni.

"Trīs brāļi" (Mazā pils iela 17/19/21)
Trīs viduslaiku dzīvojamo ēku komplekss, kas savu trīs brāļu nosaukumu ieguvis pēc 2. Pasaules kara. Pati senākā no ēkām ir numur 17 un celta tā ir 15.gs beigās, 16.gs sākumā. Uzskatāma par senāko saglabājušos dzīvojamo ēku Rīgā.

Ekes konvents (Skārņu iela 22)
1615.gadā konventu dibināja birģermeistars Nikolajs Eke. Ēkā sākotnēji uzturējās tikai un vienīgi ģilžu locekļu atraitnes. Renesanses laika mākslas piemineklis tā fasādi rotā joprojām un tas ir 1612. gadā veidotā epifānija.

Melngalvju nams (Rātslaukums 7)
Namnieku sanāksmēm domātais nams celts 14. gadsimta vidū. Piecpadsmitajā gadsimtā savām vajadzībām to sāka lietot Melngalvju biedrība. Kopš 18. gadsimta sākuma ēka kļuva vienīgi par neprecēto tirgotāju brālības namu, kuri par savu patronu bija noteikuši Svēto Maurīciju. Joprojām klīst runas par biedru netradicionālo orientāciju...varbūt tās ir tikai runas ikdienas rutīnas izdaiļošanai, varbūt tūristu pievilināšanai, varbūt pamatots apgalvojums...20. gadsimta 4o. gados nams gāja bojā, taču tas tika pilnībā atjaunots 1999. gadā.

Mencendorfa nams Grēcinieku ielā 18.
Celts 1695.gadā un restaurēts 1983.gadā, saglabājot atsevišķus elementus.Pašlaik ēka ir izveidota kā tipiska vidusmēra 17.-18.gs. rīdzinieka māja - muzejs.

Danenšterna nams Mārstaļu ielā 21
Nams, ko sākotnēji izmantoja par preču noliktavu, uzcelts 1696.gadā. Nams veidots barokālās formās, tā centrālajā daļā veidots manteļskurstenis.

Reiterna nams (Mārstaļu iela 2)
Tirgotāja J. Reiterna namu barokālās formās 1685.gadā uzcēla Rīgas būvmeistars R. Bindenšū.

Pulvertornis Smilšu ielā 20.
Sākotnēji saukts arī par Smilšu torni. Tas ietilpa nocietinājumu mūra sistēmā. Dokumentos pirmo reizi minēts 1330. gadā. Sākumā tornis bijis pusapaļš, patreizējo konusveida izskatu tas ieguvis 1892.gadā.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs Palasta iela 4
Tagadējā Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, dibināta 1773. gadā, bet sākotnēji pilsētas Doma muzeja ēka, celta laika posmā no 1888. līdz 1890. gadam. Tas ir vecākais Baltijā.

Lielā ģilde atrodas Amatu ielā 6.
Lielajā ģildē, sauktā arī par Svētas Marijas ģildi, apvienojās Rīgas ierēdņi - tirgotāji, zeltkaļi un rakstveži. Jaunā ģildes ēka celta 19. gadsimta. 50. gados, vecas ēkas vietā. No vecās saglabāta Minsterejas istaba (divjomu zāle), kas celta 15. gadsimta sakumā un segta ar 14 krusta velvēm.

Mazā ģilde Amatu ielā 3/5.
Mazā ģilde, saukta arī par Svētā Jāņa ģildi, eka celta 1864..1866.gada pēc arhitekta J. D. Felsko projekta (autors arī Anglikāņu baznīcai Vecrīgā). Mazā ģilde bijusi Rīgas „cunftīgo” amatnieku apvienība.

Saeimas nams (Jēkaba ielā 11).
Celts kā Vidzemes bruņniecības nams 19. gs. Beigu galā. Nams veidots pēc renesanses laika Florences piļu parauga.

Britu kluba ēka (Liela Pils iela 11).
Ēka reiz piederējusi Anglikāņu baznīcai un nespējnieku fondam. Celta 1900. - 1901. gadam Fasādes izveidē izmantots no Itālijas atvestais Karrāras marmors.

Radionams Doma laukumā 8.
Tagadējā Latvijas Radio nama ēkas zelmeni rotā tēlnieka A. Folca darinātas skulptūras un Rīgas ģerbonis. Celtne 1913. gadā tika celta kā Rīgas komercbanka. Ģenerāldirektora kabinets tajā saglabājies ABSOLŪTI nemainīgs no tā laika.

Latvijas Nacionālā opera Aspazijas bulvārī 3.
Celts, lai kalpotu par Pirmo Rīgas pilsētas (Vācu) teātri. Ēkas projektu izstrādāja Pēterburgas arhitekts L. Bonstets. Pamatakmens likts 1860. gadā. Klasiskās formas izceļ 6 joniskās kolonas. Operas ēka beigta 1863. gadā.

Latvijas Nacionālais teātris (Kronvalda bulvāris 2)
Tagadēja Nacionāla teātra ēka celta laika posmā no 1900. līdz 1902. gadam kā pilsētas otrais (krievu) teātris.

Rolanda statuja Rātslaukumā.
Monuments uzstādīts 1897. gadā. Brīnumainā kārtā Vecrīgas apšaudē 1941. gada jūnijā, Rolanda statuja tikpat kā necieta. To noņēma pirmajos pēckara gados. Vēlreiz atjaunota statuja 2000. gadā.

Brīvības Piemineklis
� o izcilo monumentu 1931. – 1935. g.. radīja K. Zāle radošā sadarbībā ar arhitektu E. � tālbergu. Piemineklī iecirsti vardi „Tēvzemei un Brīvībai”. Likumsakarīga ironija – piemineklis uzcelts pa tautas saziedotiem līdzekļiem.