Madona un Gaiziņkalna apkārtne (Auto 1 Diena)

Reizes skatīts: 12802

Karte

Apraksts

Madona – Sporta bāze „Smeceres sils” – Bērzaune – Kāla ezers – Vestiena – Gaiziņkalns – Bolēnu avots – Lido kalns – Madona
Maršruta garums aptuveni 70km.
Maršruts piemērots cilvēkiem, kurus interesē dabas objekti un aktīvā atpūta. Ceļojumā var doties jebkurā gadalaikā. Piedāvātie objekti ir pieejami apskatei bez maksas!

• Madona
Madona kā apdzīvota vieta pastāvējusi jau tālā senatnē. To apliecina 7.-12.gs. kapulauki, kas atrasti tagadējās pilsētas teritorijā. Uzskata, ka, senrakstos Madona pirmo reizi minēta 1461.g. kā Rīgas arhibīskapam piederoša Biržu muiža. Biržu muižas nosaukums latviešu valodā tai saglabājies līdz 1921.g., kad pilsētu pārdēvēja senajā latviskā vārdā- Madona, pēc tuvējā Madonas ezeriņa, kas atrodas ziemeļos no pilsētas. Miesta pašvaldības tiesības Madonai piešķirtas 1921.gada 1.jūlijā, bet pilsētas tiesības 1926.gada 7.jūnijā.
Šodien Madona ir Madonas novada administratīvais centrs, šeit dzīvo nepilni 9 tūkst. iedzīvotāju. Pilsēta izvietota Vidzemes augstienes DA nogāzē, tā ir viena no visaugstāk virs jūras līmeņa esošajām Latvijas pilsētām. Madona ir sakopta, klusa mazpilsēta, kuru īpašu padara tās ģeogrāfiskais stāvoklis Vidzemes augstienes nogāzē. Tāpēc Madonai raksturīgas daudzveidīgas ainavas, kas mainās dažādos gadalaikos. Cauri pilsētai tek vairākas mazas upītes un strautiņi, tādas kā Lisa, Leivārīte, Ridzīte, Mucenieku upīte, Rieba un Madonas upīte, kuras tecējumā izveidojušās skaistas gravas - Mīlestības grava, Laulības grava, Šķiršanās grava. Mīlestības grava atrodas pilsētas centrā, šeit ir izveidots parks, ūdenskrātuve ar strūklaku. Iecienīta atpūtas un pastaigu vieta. Madonā iesaku nobaudīt gardas pusdienas vai vakariņas kadā no mājīgajām kafejnīcām.
Papildus informācija par ēdināšanu un naktsmītnēm:
http://www.madona.lv/lat/turisms/
• Sporta bāze „Smeceres sils”
Moderna biatlona un slēpošanas bāze ar apgaismojumu. Izveidotas arī kalnu riteņbraukšanas un BMX trases. Iecienīta aktīvās atpūtas vieta gan vasarā, gan ziemā. Vasarā var doties garās pastaigās pa izkoptajām takām, ziemā noteikti jāņem līdzi slēpes! Sniegs šeit ir arī tad, ja citur Latvijā tas jau nokusis vai arī nav uzsnidzis vispār. Parasti slēpošanas sezona ilgst no janvāra sākuma līdz marta vidum.
Piezīme: Uz vietas pagaidām nav pieejama slēpju un velo noma.
Talāk no Madonas ieteicams doties pa ceļu P37 līdz Bērzaunei, kur nogriezieties pa labi Ērgļu virzienā uz ceļa P81. Brauciet līdz Vestienai, tad pagrieziens pa kreisi Ērgļu virzienā. Pēc 1 kilometra var ieraudzīt Kāla ezeru.
• Kāla ezers
Noteikti ir viens no Latvijas skaistākajiem ezeriem. Turklāt tā ūdens vienmēr ir dzidrs, un peldvietās smilšains pamats. Vasarā noteikti izmantojiet iespēju peldēties publiskajā peldvietā, kas atrodas 1,5km no Vestienas ceļa Vestiena - Ērgļi kreisajā pusē. Ezera līmenis atrodas 189,6 m vjl., tā platība 4 km2.
Kāla ezerā ir 5 salas, kuru kopējā platība 29,9 ha. Salas iekļautas dabas liegumā, bet pats ezers iekļauts Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū.
• Vestiena
Ciems ar aptuveni 400 iedzīvotājiem. Apskates objekts Vestienas muiža un muižas parks. Muiža pirmo reizi vēstures avotos minēta 1452. gadā. Šobrīd kungu mājā atrodas Vestienas pamatskola. Pēc iepriekšēja pieteikuma iespējama ekskursija pa Vestienas muižu un parku gida pavadībā, tel. +371 26141853 (maksas pakalpojums).
No Vestienas dodieties Gaiziņkalna virzienā, pēc 3km, uzbraucot kalnā, labajā pusē ceļam paveras lielisks skats uz Talejas ezeru, Sirdskalnu un Gaiziņkalnu. Vēl pēc 3km ir krustojums, kur jānogriežas pa labi. 1km līdz Gaiziņkalnam.
• Gaiziņkalns
Latvijas augstākā virsotne, 311,5m vjl.
Braucot no Vestienas puses, jūs nokļūsiet pie atpūtas kompleksa „Golgāts” Gaiziņkalna ZA pusē. Šeit ir kafejnīca, pirts, naktsmājas, pārgājienu takas vasarā un, protams, slēpošanas trases ziemā. Darbojas slēpju noma.
Varat doties tālāk, līdz nokļūsiet līdz autostāvvietai Gaiziņkalna DA. No šejienes ir tuvākais ceļš līdz virsotnei. Gaiziņkalna virsotnē atrodas nepabeigtais skatu tornis avārijas stāvoklī, kurā kāpt ir bīstami. Tomēr vienmēr atrodas drosmīgie, kas tomēr kāpj tornī, lai redzētu neatkārtojamo skatu no Latvijas augstākā punkta. Arī no torņa pakājes dažādos virzienos redzamas daudzveidīgās Vestienas pauguraines ainavas.
No Gaziņkalna brauciet Bērzaunes virzienā, pēc 3km ceļa kreisajā pusē būs norāde uz Bolēnu avotu.
• Bolēnu avots
Saukts arī Bolēnu Acu avots. Sena kulta vieta, arheoloģijas piemineklis. Ūdens temperatūra avotā visu gadu +7 pēc Celsija. Avotā ūdens vienmēr it kā vārās, un ziemā neaizsalst. Bolēnu avots ir apmēram pusotru kvadrātmetru liels, 20 - 30 cm dziļš. Lejpus iztekas vietas avota gultnē ielikta rene ūdens ņemšanas vajadzībām. Avota ūdenim tiek piedēvētas dziednieciskas īpašības un tā izcelšanās apvīta dažādām teikām. No avota sākas upe Raganīte, kas, neraksturīgi Latvijas upēm, plūst austrumu virzienā. Netālu no avota atrodas Bolēnu kalns, kura augstums 282,5m vjl.
Tālāk ceļš atpakaļ Gaiziņkalna virzienā līdz krustojumam, kur nogriezieties pa labi.
• Lido kalns
Blakus arī viesnīca un restorāns „Ķirsona muiža”. Slēpošanas kalns ir interesants objekts arī vasarā, bet ziemā šeit slēpošanas sezona ir visgarākā Latvijā – dažos gados slēpot var pat no novembra beigām līdz aprīlim. No kalna virsotnes lielisks skats uz Kaķīša ezeru.
Tālāk var doties atpakaļ uz Madonu, iespējami vairāki varianti:
Viesiena – Lautere – Kusa – Madona vai arī Viesiena – Zelgauska - Madona