Lizuma pagasta tūrisma informācijas punkts

Reizes skatīts: 16220

Karte

Apraksts

Lizums atrodas Latvijas ziemeļaustrumos, Gulbenes novada rietumu daļā. Pagasta robežās atrodas divi lieli centri - Lizums un Velēna, cauri pagasta teritorijai līkumo Gauja.

Platība 108 km2
Iedzīvotāji 1521 (01.10.2010.)
Attālums līdz Rīgai – 170 km, līdz Gulbenei – 28 km.

Lizuma pagasts robežojas ar Gulbenes novada Lejasciema, Tirzas, Druvienas un Rankas pagastiem.

Vārdam Lizums ir vairāki skaidrojumi. Latviešu konversācijas vārdnīcā rakstīts, ka lizums - liela auguma cilvēks. Iespējams, pirmie pagasta iedzīvotāji patiešām bijuši augumā raženi. Otrs pieņēmums saistās ar cilvēku nodarbošanos. Senāk šajā apvidū bijis daudz mežu. Lai iekoptu zemes, cilvēkiem nācies izcirst lielas koku platības, tā radies līdums, vietējā izloksnē saukts līzums.

Apsīšu Jēkaba laikos Lizums esot bijis stipri noslēdzies pret ārieni. Tolaik no rakstnieka tā dēvētās Lizuma valsts 140 saimniekiem tikai kādi 3 bijuši ienācēji. Precēties arī precējušies tikai pašu ļaudis savā starpā, bet ārvalstnieces ieveduši tikai tie, kam bijusi izdevība tikt pāri savas valsts robežām vai nu braucot uz tirgiem vai kā citādi. Laikam tāpēc Lizumā nereti nākas dzirdēt, ka te jau visi vietējie iznākot viens otram rada.

Iedzīvotāju skaita ziņā Lizuma pagasts ir pietiekoši neliels, lai visi pastāvīgie iedzīvotāji arī šodien pazītu viens otru.

Oktobrī vispopulārākais vārds Lizumā ir Aina - 10, tad seko Dainis 9, Daiga - 8, Elza un Rolands - 6, Elīna, Amanda un Arvis - 5, Daina, Irita, Antoņina un Rinalds - 4, trijatā vārdadienu var svinēt Renātes.

Senākās ziņas par Lizuma novadu vēsta, ka 16.gadsimtā Lizuma novads piederējis Tīzenhauzenu dzimtai. Vēlākā laikā Lizuma novadu kopā ar Druvienu vai Tirzu Polijas un Zviedrijas karaļi dāvājuši saviem padotajiem par uzticīgu dienestu. 18.gadsimta beigās Lizumu manto Malamu dzimta, kuras pēdējais pārstāvis Matvejs fon Malama miris, neatstājot mantiniekus, tādēļ muiža nonākusi valsts īpašumā. 1836.gadā Lizuma muižu nopircis Otto Gotlībs fon Volfs, un trīs paaudzēs Lizums piederējis baronu Volfu dzimtai. Šai laikā pils ieguvusi savu tagadējo izskatu un kopā ar bijušajām muižas saimniecības ēkām veido patreizējo pagasta centru.

Pilī kopš 1937.gada atrodas skola (tagad - Lizuma vidusskola), pagasta kultūras nams izvietots bijušajā muižas klētī, sporta zāle - zirgu stallī, ārsta prakse un aptieka – muižkunga mājā. Bijušajā spirta brūzī tiek ražotas konfektes. Ap pili plešas parks ar dīķu kaskādi.

Velēnas lepnums ir evaņģēliski luteriskā baznīca, kas atvērta ne tikai baznīcas rituāliem, te ērģeļmūzikas koncertos dzirdamas skanīgās Zauer firmas ērģeles.

Šodien Lizumā sekmīgi darbojas SIA „Avoti SWF” (kokapstrāde, mēbeļu ražošana), SIA "RAIRU" (mežistrāde), SIA „Brīvzemnieki”, zemnieku saimniecības „Augstkalni” un „Velēna” (visas nodarbojas ar lopkopību), SIA „Dimdiņi” (dārzeņu ražošana un pārstrāde, konfekšu ražošana), I/U „A.P.” (nestandarta mēbeļu ražošana), SIA "AVR Velēna" (autoserviss), SIA "Gaujaskrasti" (autoserviss), SIA "Aress Auto" (riepu serviss), SIA "Farmeko" (sanitāro preču ražotne). Vairāki zemnieki nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību.

Pagastā ir 2 bibliotēkas, ārsta prakse, aptieka, kultūras nams, sporta zāle, pasta nodaļa, grāmatnīca, ka arī 7 veikali, 3 autoservisi, degvielas uzpildes stacija, 3 kafejnīcas un 2 frizētavas.

Pagasta teritorijā atrodas aktīvās atpūtas centrs "Xparks" ar mototrasi un pļavu golfa laukums "Siltie".

Vidusskolā 2010./2011.mācību gadā mācās 203 skolēni, strādā 24 skolotāji.

Skolas novadpētniecības muzejs glabā ziņas par novada senatni, bet Kāzu muzeja ekspozīcija veltīta kāzu tematikai.