Apraksts
Kalnu Būriņu māja celta 1830. gadā kā mežsarga sēta. Tā veidota etnogrāfiskā guļbūves tehnikā ar krusta pakšiem.
1865. gadā māju saimnieks Jānis Auriņš šeit izveidoja pirmo latviešu lauku lasītāju biedrību ar bibliotēku un svētdienas skolu. Vēlāk arī nodibināja latviešu lauku draudzes dziedāšanas biedrību „Līgo”. Mājās strādājis un tautiskus pasākumus organizējis etnogrāfs Skrūzīšu Mikus.
Šī ir vienreizēja guļbūves tehnikā un ar krusta pakšiem veidota ēka, un vismaz Jelgavas apkaimē tai otras līdzīgas nav. Ēka paslēpusies piecsimtgadīga dižozola un trīssimtgadīgas egles pavēnī. Te valda miers un klusums, vienīgi pati ēka un dažādie sadzīves priekšmeti uzvedī vēstures elpu, kas atgādina par latviešu tautas likteņgaitām.
Lai gan 1965. gadā ēku restaurēja un uzlika jaunu jumtu, joprojām saglabājies tās sākotnējais plānojums. Te viss ir īsts.
Tagadējais māju saimnieks Imants Freidenfelds (no 1949. gada) izveidojis dārzu ar vairāk nekā 200 Latvijas un citu pasaules daļu kokaugu sugām, kas zaļo un zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim.
„Kalna Būriņos” gaidām ne tikai īpaši organizētos etnogrāfiskos pasākumos. Varat vienkārši pasēdēt pie tā sauktā mājas „rūķa” – mūsdienu kamīna priekšteča, kas ne tikai silda, bet dod arī gaismu.
Bērniem noteikti būs interesanti iegriezties rūķīša Kikī „Cučumuižā”, kas līdz šim iepazīta tikai no televizora ekrāna, kā arī aplūkot lauku sētas mazos dzīvnieciņus.
„Kalna Būriņu” mājās – valsts kultūras piemineklī gaidām:
• sestdienās no plkst. 17 līdz 20;
• svētdienās no plkst. 13 līdz 17.
Apmeklētājiem ziemā un vasarā piedāvājam:
• Pastaigas pa mājas apstādījumiem, dendroloģisko dārzu, etnogrāfiskām būvēm. Iepriekš piesakoties – ekskursijas pa tuvējo apkārtni, Jelgavu un Jelgavas novadu.
• Transpotu organizētiem izbraukumiem.
• Telpas „Kalnu Būriņu” mājās ģimenes svinībām vai saviesīgiem pasākumiem (līdz 34 personām).
• Pansiju 6 personām.
• Iepriekš pasūtot – galda klāšanu un ēdināšanu latviskā gaumē.
• Tikšanās ar māksliniekiem un muzikāliem ansambļiem.