Mana māte strādā tūrisma aģentūrā, līdz ar to man dažreiz ir iespēja kopā ar mammuci doties jaunu maršrutu izpētes braucienos. Šoreiz tā bija Itālija. Kāpēc lai nesavāktu labākos peldkostīmus un smukākās vasaras kleitas, neiedotu kurvīti Latvijas neprognozējamai vasarai un nesastādītu kompāniju mammai? Neredzu neviena attaisnojoša iemesla. Tātad – devāmies uz Itāliju. Vietējā Itālijas kūrortpilsētiņa sagaidīja mūs ar viesmīlīgiem iezemiešu skatieniem, siltu jūru un garantētu saules klātbūtni. Mamma katru dienu apzinīgi devās uz tūrismam veltītajiem semināriem dodot man pilnu vaļu atpūsties kā pašai tīk. Sākuma aklimatizācija bija visai dīvaina – grūti pēc letiņu drūmi pētošajiem skatiem pierast pie itāļu smaidītajām un atvērtajām sejām un vērtējošajiem skatieniem, ko veltīja man jaunekļi, kad gozējos saulē, izrādīdama savas slaidās kājiņas un D izmēra krūtežu. Piefiksēju, ka galvenie manas dailes pētītāji ir četri jaunekļi, kas regulāri nodarbojās ar tādu pašu dīkdienību kā es – saule, jūra, peldes. Jau šeit pavadīta nedēļa. Vakarā pētot patīkami brūno iedegumu, secināju, ka pēdējās šeit pavadītās dienas saulei jāatrāda arī krūšu daļa, savādāk nav lielas starpības – plika vai ar peldkostīma augšu, jo novelkot to, uz mana ķermeņa palika baltais tā aizvietotājs. Tātad, vienalga, ko par mani padomās vietējie – sauļošos pusplika. Galu galā un Latvijas sauli paļauties nevar.

Nākamajā dienā izvēlējos piekrastē nomaļāku stūrīti un izpildīju nodomāto. Es izģērbos, izklāju savu paladziņu un nogūlos cepināties saulītē. Kas man lika aizmigt? Bet tas man izdevās. Pamodos no nepazīstama trokšņa. Atverot acis ieraudzīju, ka uz mani nekaunīgi blenž trīs no pierastās itāļu četrotnes un mēģina ko savā mēlē man pateikt. No pārsteiguma pat aizmirsu, ka sauļojos bez augšiņas, bet to man visai drīz atgādināja viņu ciešie skatieni. Jēziņ, ko man tagad tēlot svēto neaizskaramo? Izdomāju, lai viss ir kā ir, galu galā – nav latvju bāleliņi Latvijā un jebkurš piedzīvojums man tanī brīdī šķita pietiekami kārdinošs, lai tam ļautos. Izskatās, ka jaunekļiem bija visai līdzīgas domas un karstais laiks pietiekami sagrozījis galvu, lai viss notiktos pietiekami nepieklājīgi priekš tikumīgās latvju jaunuves. Pēc brīža jaunekļi atskrēja ar grozu no kura rēgojās vīna pudele un uzkožamie. Puiši man sniedza vīna pudeli. Ar lielāko prieku nobaudīju garšīgo vīnu, bet no kakla dzerot vīna lāse nopilēja uz manas krūts. Pēc mirkļa viens no jaunekļiem jau pieliecās, lai to ar mēli nolaizītu, izrādījās, ka man nav ne kripatiņas iebildumu pret iespējamo avantūru un ne jau ar vienu. Tas bija visa sākums.
 

Pirmā jaunieša uzdrīkstēšanās un mana atļaušanās bija lieliskākais motivātors pārējiem. Tagad jau jutu uz sevis visu trīs roku glāstus un skūpstus, kas pārklāja manu ķermeni. Nekaunīgākais ar drošu žestu novilka vienīgo manu apģērba gabalu, kas nu ļāva aplūkot manu daili visā pilnībā. Tas pats nekauņa ar savām lūpām piezīdās manai vāverei, kas par labsajūtu. Es nodrebēju, viņš kļuva nekaunīgās un ātrāks, ieejot manī ar savu mēli. Pārējie, nepārtraucot mani glāstīt vēroja, ar brīvo roku atbrīvojoties no sava apģērba. Nebiju domājusi, ka šādas izvirtības spēj mani tā iekvēlināt, uzbudināt un radīt tādu labsajūtu. Nekauņa neapstājās, bet viens no pārējiem arī izdomāja neatpalikt un piedāvāja manai mutei savu locekli. Nebiju pat domājusi, ka esmu spējīga to visu pieņemt un parakstīties, bet nenosodiet, man tas patika. Es kāri ar savām lūpām aptvēru viņa locekli, lai dalītos tajā labsajūtā, ko sniedza man viņa draugs. Nekauņa atrāva savu muti, lai mēli aizvietotu ar savu locekli. Tas bija liels, spēcīgs un varens.

Manas kājas atpleta un tas ienāca manī ar spēku, lai sāktu savu kustību, piepildot mani no jauna ar labsajūtu. Viens loceklis manī, otrs mutē. Es uzbudinājos no situācijas nepareizuma, no izvirtības. Trešais turpināja mani glāstīt un glāstīja sevi vērojot, ko viņa draugi dara ar mani. Uztverot manu pētošo skatu, viņš pieglaudās man tuvāk, lai ar savu locekli sākt glāstīt man krūtis. Mirklis un situācijas izvirtība lika man beigt. Bet viņi neapstājās, lai arī mans ķermenis labsajūtā drebēja. Pēc brīža nekauņa un pārējie atrāvās, lai man piedāvātu vīnu. Sarunas un vārdus, ko viņi veltīja man es nesapratu un patiesībā tas bija pat nebūtiski, jo parīt manis šeit vairs nekad nebūs un diezin vai vēl kādreiz dzīvē es atļaušos ko tādu ar sevi darīt. Es biju gatava uz visu un visam. Un vēlējos to izbaudīt.
 

Bija patīkami vērot jaunekļu slaidos un muskuļotos stāvus, apmierinātās sejas un saceltos gatavībā zobenus. Te trešais mani pacēla un uzsēdināja sev virsū. Jutu, ka esmu pilnībā gatava turpināt iesākto. Krūtis smailas un piebriedušas, vāvere kā salda sīrupa pielijusi. Es stenēju labsajūtā, ļaudamās viņa locekļa varenībai un roku spēkam. No priekšas man pienāca otrais, lai atstumt no pieres matus, noskūpstītu un atkal manai mutei atdotu savu varenību. Man šķita, ka esmu ne šajā pasaulē un ne es. Bet mani tas sajūsmināja, es pat alku, lai mums piebiedrojas nekauņa, kas lēni malkodams vīnu mūs novēroja. Situācija porno žurnālu cienīga, nekad nebiju domājusi, ka esmu uz ko tādu spējīga, bet ... Lai notiek. Aicināju ar žestiem trešo mums piebiedroties, ko viņš arī izmantoja, lai ienāktu manī caur dubsi. Jā, tas bija sāpīgi, bet mirklis un tas jau man sagādāja labsajūtu. Manī bija trīs vīrieši.

Trešais praktiski nekustējās, lai ļautu man aprast ar neierasto risinājumu, pārējie arī sastinga, lai pēc mirkļa sāktu vienmērīgu kustēšanos, sniedzot man neaizmirstamas un neierastas izjūtas. Viņi turpināja, mainījās, turpināja, mainījās, liekot man ik pa brīdim nodrebēt neaizmirstamās orgasma trīsās. Viņi kaislīgi mana drāza un maiņām, man bija vienalga kur kurš ir, jo kaut kas tāds vēl nekad ar mani nebija noticis un man tas patika. Viens no trijiem varoņiem atkāpās no distances ar skaļu vaidu beigdams, lai sašļuktu man blakus un turpinātu vienkārši vērot notiekošo. Pārējie divi ātri kustoties turpināja mani drāzt, lai pēc mirkļa kulminācijā beigtu. Devāmies... pēc tās reizes es viņus vairs nesastapu un labi vien ir. Bet ar to reizi pietika, lai saprastu, ka patiesībā manī slēpjas liels izvirtules gars, ko es rūpīgi slēpju un nekad vairs nevienam neatklāšu.