Vakara prelūdija
Parasts vakars, fonā monotoni skan televizors, sludinot svaigākos dienas notikumus. Esam paēduši vakariņas, kuras gatavojot, esi uzskatījusi, ka jāparāda savas lieliskākās pavāres prasmes. Tas tev ir izdevies. Gatavojamies doties uz čučumuižu. Vakars ierastais.
-Vajadzētu ieiet dušā, noskaloties.
Tu dodies uz vannas istabu. Atver ūdens krānu. Ūdens lēnā un aicinoši siltā straumē sāk plūst pa dušu, sasildot telpu. Tu noģērbies. Dodies aicinošajā ūdens straumē. Tavās rokās ir ziepes, kuras maigi putojot glāsta tavu ķermeni. Tu ar šīm maigajām putām glāsti savu ķermeni – kaklu, krūtis. Cik patīkami. Tu glāsti savas krūtis, glāsti savu vēderu, izbaudot katru savas miesas centimetru. Rokas stingrāk pieglaužas glāstā. Tev ir labi. Tavas rokas slīd zemāk. Viņas jau ir tur. Tu sevi glāsti. Tev patīk. Tu izjūti baudījumu no tā, ko spēj pati paveikt. Es dzirdu tavus labsajūtas kunkstus. Viena tava roka glāsta krūtis, otra – slēptākās vietas. Re, tu jau pati ieej sevī. Cik tev ir labi. Jūtu, ka tavas kājas kļūst vāras no labsajūtas, ko tu sev velti. Tu kļūsti straujāka. Tu pati sevi iegūsti, ļaujoties absolūtai baudai, ko sniedz tavas rokas. Tavu ķermeni caurstrāvo orgasma vilnis. Tu noslīdi uz grīdas bezspēkā.
Tu atpūties. Pabeidz mazgāties. Iznāc no dušas kā uzvarētāja. Nogurusi, bet apmierināta. Kaut ko vēl šiverē pa virtuvi. Es pieeju tev klāt. Saķeru tavus vēl miklos matus, pievelku sev klāt un sāku kaislīgi skūpstīt. Ar savu mēli mēģinu iekļūt pēc iespējas dziļāk tavā aicinošajā mutē, tu neatpaliec. Dvielis, kas piesedzis tavu kārdinošo kailumu, nokrīt. Tu atklājies man visa. Aicini. Manas rokas klīst pa tavu muguru, glāstot to. Tavs kārdinošais dibens. Sajūtos kā maizes cepējs, kas mīca mīklu, es mīcu un glāstu tavu dibenu. Tev patīk. Es jūtu. Tavas rokas nekaunīgi ielien manās biksēs, pārbaudot mantības gatavību. Tev patīk tas, ko tu tur sajūti. Priecājies, pēc mirkļa tas būs tevī. Viss.
Tu velc mani uz guļamistabu. Vēlies ķeries pie lietas. Tu izģērb mani, noklājot katru ķermeņa milimetru ar kaislīgiem skūpstiem. Esmu viss tavs. Es tevi gribu. Prasu, vai varu tevi skūpstīt tur. Tu sastindz virs manis. Kustinot gurnus, tu noslīdi man uz sejas, es alkatīgi piesūcos tev. Ar lūpām sataustu tavu klitoru, maigi sūkāju to. Tev patīk. Tu steni labsajūtā. Ei! Tu veikli pagriezies. Mans loceklis ir tavā mutē. Kā tu to spēj? Kā tu māki tik lieliski darboties ar savu muti, mēli. Es aizlidoju. Es paceļos spārnos, turpinot iegūt tevi. Mana mēle ir tevī. Tu sastingsti. Nē, turpini. Turpini, neapstājies! Viņš ir tavs saldējums. Es jūtu, kā tava mēle to laiza, sūkā. Kā zobiņi maigi košļā izgaršojot. Tas ir garšīgs. Vai ne, mana mīļotā? Tu labsajūtā murrā. Neviena tik lieliski nemāk strādāt ar muti kā tu. Turpini. Neapstājies tikai. Neļauj man apstāties! Manas rokas piespiež tavu kaklu. Dziļāk, ilgāk. Tu es mana. Ak, Dievs! Kas par labsajūtu! Kas par labsajūtu just kā dreb tavi ceļi. Mana mēle tevi iegūst. Mani pirksti ir tevī. Es jūtu kā tas tev patīk.
Pēkšņi tevi uzveic orgasms. Mierīgāk, mīļā, ar zobiem! Tas mums vēl noderēs! Tu drebi, guļot uz manis. Ne kā nebija. Tas nav viss!
Es tevi strauji novelku no sevis. Guli. Nekusties. Tu esi mana. Tikai mana. Es ieeju tevī un drāžu. Tev patīk. Tu atkal esi gatava un atdodies man. Reizē bezspēcīga un varena. Tavas kustības ir ierobežotas, jo esi zem manis. Kunksti un locies labsajūtā. Es tevi drāžu, spēcīgi. Ar vien dziļāk un dziļāk. Man patīk, ka esi pilnībā mana. Tev patīk. Jūtu to karstumu, ko izstaro. Jūtu, kā tava miesa apskauj mani, ievelk mani. Ar katru mirkli ar vien ciešāk un ciešāk. Es izlidoju kosmosā. Jūtu, kā tu tuvojies noslēgumam. Es arī. Sprādziens. Zemes vairs nav. Ir tikai pilnīga labsajūta un bezspēks. Mēs aizmiegam apskāvušies. Vakars tiešām ir izdevies.