Esmu tikai stāstniece, tādēļ atstāstīšu stāstu, ko man uzticēja sens draugs kādā lietainā novembra vakarā.

“Sen zināma patiesība – vīrieši ienīst iepirkties kopā ar sievietēm, jo tas parasti izrādās garš un nogurdinošs process jebkuram vīrieškārtas pārstāvim. Kāda velna pēc viņas to vienmēr aizmirst? Tās taču ir lielākās mocības uz pasaules!

Diemžēl, mana mīļotā tieši pieder pie šīs patērētāju sabiedrības aktīvākās daļas, pie tam, viņai lielāko labsajūtas daļu sagādā mana piedalīšanās šajā procesā, jo tieku uztverts kā lakmusa papīrs ideālajam pirkumam. Savādāk viņa nespējot atrast tieši to, kas viņai ir nepieciešams, līdz ar to, mīļā miera labad, man jāpiedalās simts un viena tērpa, kurpju vai zābaku pielaikošanas rituālā. Ticiet man- tas ir nogurdinoši un garlaicīgi! Bet, ja jau man šajā procesā ir jāpiedalās bezierunu paklausībā, izdomāju veidu, kā arī es varu iegūt baudījumu no šī procesa.

Kādā reizē devāmies meklēt kārtējo ideālo kleitu, bez kuras gaidāmā balle noteikti būs izgāzusies. Veikalā, sakarā ar svētku tuvošanos bija daudz apmeklētāju, pārdevējas nogurušām sejām, izmisīgi mēģināja apkalpot izvēlīgās klientes, kuras līdzīgi kā mana mīļotā, meklēja savu īsto ietērpu viena vakara uznācienam. Sajutu žēlumu pret blondo pārdevēju, kuras kārta bija apkalpot manu mīļoto, uzsmaidīju un teicu, ka šoreiz par viņu parūpēšos pats un pārdevēja var pievērsties citām klientēm. Meitene pateicībā man uzsmaidīja un devās pie kārtējās neapmierinātās apmeklētājas. Tā izvēlējāmies vairākus tērpus un devāmies uz pielaikošanas kabīni. Uzlaikošanas kabīnē palīdzēju mīļotajai aizvērt, atvērt rāvējslēdzējus, piņķerējos ar bezgalīgajām korsešu šņorītēm, tajā pat laikā, nemanāmi glāstīju viņas kaklu, skaistos plecus, atglaudu viņas rudos matus, attaisnojoties ar pilnīgas ainas trūkumu. Viņa neko neteica, es nekā nereaģēju, tikai kā zaglis glāstīju viņu ar katru reizi vērojot viņu ar vien uzbudinātāks...

Spēlējos ar mīļoto, nemanāmi izrādīdams savu uzbudinātību un alkas pēc viņas. Pielaikoto tērpu kaudze auga ar vien lielāka. Atnesot nākamo pienesumu, viņa izrādīja vētrainu protestu pret vienu no kleitām, jo tai, pēc viņas domām, bija pārāk dziļš dekoltē uz muguras, jo esot redzama pat dibena bedrīte. Tomēr uzstāju, lai viņa to piemēra. Mīļotā iznāca no pielaikošanas kabīnes, sarāvusi nepatikā degunteli, jo redziet – kleita “nesēžot” labi. Ja jau tā, lai velkot nost. Kad viņa iegāja kabīnē, pēc maza mirkļa devos viņai līdz, sacīdams, ka es zinu, kas jādara, lai viņa šajā kleitā izskatītos tieši tā kā vajag. Ar roku nekaunīgi pacēlu kleitas apakšmalu tā, lai aizsniegtos līdz viņas biksītēm, tad sāku tās centimetru aiz centimetra vilkt nost no viņas lieliskajiem apaļumiem, vienlaicīgi glāstot viņas gurnus, lai izjustu to siltumu, kas mani tik ļoti iekvēlināja. Pēc mirkļa jau bikšeles atradās uz grīdas. Jutu kā viņas ķermeni pārklāj zosāda no uzbudinājuma un bailēm, ka kāds kuru katru mirkli var mūs pieķert.

No citu acīm mūs slēpa tikai kabīnei priekšā aizvilktais vadmalas aizskars, bet man jau bija vienalga. Viņa stāvēja tik iekārojama, alkstoša! Kleitas dekoltē ļāva man ātri atbrīvoties no šī traucējošā lupatas gabala, lai varētu satvert ar vienu roku viņas stingrās krūtis ar tumšajiem galiņiem, kas aicināja mani, ar otru pievilku viņu sev klāt. Neslēptā iekārē glāstīju viņas krūtis, muguru, bet tad atrāvos no viņas, paziņojot, ka atnesīšu nākamo tērpu, jo šī veikala apmeklējums ir jaunas kleitas atrašana, nevis izklaide. Jutu, ka viņa nikni kaut ko zem deguna nošņāca, bet ignorēju to Kamēr viņa apzinīgi mēģināja laikot nākamo tērpu, izdomāju, ka nav ko tērēt lieki laiku un ieslidināju savu roku viņas viskārdinošākajā vietā. Mīļotā mēģināja izvairīties, bet tas bija bezjēdzīgi, jo viņa bija kļuvusi tik mikla un uzbudināta... Manas kustības bija mērķtiecīgas un ātras, no maniem glāstiem nevarēja izvairīties.

Glāstīju klitoru, mani pirksti iegāja viņā. Mīļotā klusi stenot izlocījās baudījumā. Viņas ķermenis alka un gaidīja, un ilgojās... Jutu, ka viņa vēlas skaļi kliegt, bet tā vietā kodīja savu dūri. Viņas klusie vaidi, sulojošā starpene, kas tik ļoti uzbudināja mani, paaugstinātais adrenalīns, ka mūs jebkuru brīdi var pieķert, apmigloja manu prātu! Uzliku savas rokas uz viņas gurniem, viņa pagriezās ar muguru pret mani. Mīļotās dibens bija tik aicinošs, tik iegūstams. Viņa klusi čukstēja: “Nāc, nāc ātrāk! Es vairs nevaru!”. Kurš gan spētu pretoties šim aicinājumam? Neizturēju un iegāju viņā. Viņas vaidi kļuva ar vien skaļāki un aicinošāki, manas kustības straujākas un dziļākas. Jutos kā trakuma pārņemts, iekāre bija pārņēmusi visu manu saprātu, nekas vairs mūs neinteresēja, bijām vieni uz šīs planētas. Vaidi kļuva arvien skaļāki, ar savu plaukstu aizspiedu viņas muti. Šis akts bija kā labprātīga izvarošana – aizliegtā un atļautā apvienojums.

Es viņu ieguvu ātri, dziļi un agresīvi, viņa atdevās man pilnīgā padevībā. Tādu orgasmu vēl nekad nebijām piedzīvojuši, beidzām vienlaicīgi un ātri. Kad izgājām no kabīnes, par laimi, nenācās sastapties ar nosodošiem skatieniem, tikai pārdevējas mūs pavadīja ar šķelmīgiem smaidiem. Nopirku mīļotajai kleitu ar lielo izgriezumu, kas, nezināmu iemeslu dēļ, tagad viņai patika vislabāk. Tā lūk. Tagad veikala apmeklējumi mums ir abpusējs baudījums.”