Katram cilvēkam ir izveidojies priekšstats par to kādam ir jābūt viņa ideālajam partnerim. Šis priekšstats jau izveidojas bērnībā, līdz ar sociālo kontaktu rašanos. Pats agrīnākais modelis – vecāki. Ja vēlamies būt pavisam tieši, tad cilvēks attiecībās atspoguļo savu dzīves pieredzi. Meitenei, iespējams, ideālā vīrieša tēls ir viņas tēvs, puikam – māte. “Kad pieaugšu, es tevi precēšu” – anekdote par puisēnu, ko dzirdam atkal no jauna. Edipa komplekss kā to nodēvēja Freids.
Patiesībā stāsts jau nav par vecākiem. Es runāju par ideālā partnera veidolu, kurš ir katram cilvēkam no agras bērnības. Tas sevī ietver dažādus kritērijus pēc kuriem, jau pieaugot, cilvēks izvēlas savu partneri. Šie kritēriji mēdz būt konkrēti – lai nedzer, nepīpē, un galēji nekonkrēti – ieraudzīšu, sapratīšu, ka ir īstais. Cilvēks nepārtraukti salīdzina zemapziņā citus vai tie citi atbilst uzstādītajiem kritērijiem un parametriem. Dažreiz ir 100% trāpījums, un cilvēkam šķiet, ka ir atradis savu ideālo pusīti. Jo precīzāks trāpījums, jo lielāka kaisle un mīlestība. Jo konkrētāks trāpījums, jo mazāk ir nepieciešams darba – ideālais variants – mīlestība no pirmā acu skata. Tāda ir mīlas mehānika īsumā.

Ideālā partnera vērtība ir pielīdzināma mātes vērtībai priekš maza puisēna. Līdz ar to kā tiek atrasts cilvēks, kas atbilst ideālā partnera kritērijiem, šie kritēriji tiek pārnesti uz jauno mīlas objektu, nevis attiecībām. Vienā acu mirklī pilnīgi nepazīstams cilvēks kļūst jums par tuvāko, dārgāko cilvēku uz pasaules. Vienu vārdu sakot –Vīrietis mīl jūs par to, ka jūs esat ļoti līdzīga viņa sievietes ideālam.

Un, jo jūs vairāk līdzinieties šim ideālam, jo vairāk viņš jūs mīl. Ar sievietēm ir tieši tas pats. Atšķiras tikai detaļas. Vīrietis mīl ar acīm, līdz ar to objekta vērtība ir atkarīga no ieraudzītā un tādejādi viņa mīlestības izmērs daudz lielākā mērā ir atkarīgs no sievietes vizuālajiem parametriem. Jā, vienkārši. Kurš gan to nezina? Visi to zina. Es vienkārši atgādinu, lai nebūtu neskaidrības šajā jautājumā.

Neskaidrības tomēr ir. Jebkurš cilvēks apzināti vai neapzināti arī pēc mīlestības atzīšanas turpina savu partneri salīdzināt ar mistisko ideālu. Un pēc gada, diviem, varbūt pa 10 un vairāk, ko esat nodzīvojuši kā viens vesels. Tas ir nebeidzams process. Minēšu nodrāztu piemēru – ejot gulēt, jūs uzliekat sejas masku, jūsu vīrietim tanī mirklī “neiet faili” kopā. Viņš jūs neredz kā mīļoto cilvēku. Fizioloģija. Viņam fiziski nesanāk – ģīmis ir pazudis. Ja neticat – uzziežiet masku un dodaties gultiņā, lai saņemtu vētrainu seksa devu. Ja jums izdosies – es ņemu savus vārdus atpakaļ. Paeksperimentējiet.
Ideāli vīrietim būtu jāredz mūs tādas, kādas bijām pirmajā tikšanās brīdī. Diemžēl tas ne vienmēr ir iespējams, bet varbūt tomēr vajadzētu uz to tiekties? Nauda ir jātērē nevis pie pūšļotājiem un piebūrējiem, kas sola pieburt mīļoto, bet gan kosmētikai un frizierim, apģērbam un apaviem. Tas izrādās ir efektīvāk kā buršanās.
Ceturtās stundas mājas darbs.

Ja jums ir iespēja redzēties ar savu bijušo – ļoti labi. Ja šādas iespējas nav, ir jānoorganizē. Netīšām saskrējāmies. Speciāli ar var, bet nav tik ieteicams. Vai nepieciešams paskaidrot kāpēc? Skaidroju. Pirmkārt, vīrietim uzreiz taps skaidrs, ka jūs dēļ viņa esat šitā saposusies. Otrkārt, viņam būs aizdomas, ka mēģiniet viņu iekārdināt uz attiecību reanimāciju. Vēl sliktāks variants – jums ir prasības un pretenzijas uz viņu. Tā kā labāk – netīšām saskrējāties. Tādejādi viņš sapratīs, ka jūs labi izskatieties un neba dēļ.

Kā jau es minēju, tikties ar savu bijušo vajag tā, ka jūs tiktos pirmo reizi. Tā, ka šis būtu jūsu pirmais randiņš. Ir jāizskatās lieliski. Ja “saskrienaties” diezgan bieži, tad formā ir jābūt katru reizi. Patiesībā kā mazu knifiņu šinī drūmajā ziemas laikā iesaku solārija apmeklējumu (tikai bez pārmērībām), neliels iedegums nomaskē daudz nepilnību un izceļ uz apkārtējās vienmuļības. Un iedegums vēl jo projām asociējas ar atpūtu un relaksāciju. Tā kā uz priekšu.