Mūsdienu ārsti ir pierādījuši, ka ja māte ir slimojusi gaidot bērniņu ar masaliņām vai vējbakām, bērns var piedzimt ar hormonālām izmaiņām. Kas arī var novest pie orientācijas maiņas. Tik pat labi šī orientācija var mainīties, ja mātei ir pārāk liela ietekme uz bērnu, un tēvs, tajā pašā laikā absolūti neiesaistās bērna audzināšanā.
Ja bērns jau no mazām dienām izrāda interesi pret sava dzimuma vienaudžiem arī esot „nepareizas” orientācijas izpausme. Tādi bērni, iespējams, ienīdīs sievietes. Un pat ja izvēlēsies savu dzīvi saistīt ar sievieti, tad tikai, lai līdzinātos pārējiem. Tik pat labi varot gadīties, ka aprecot mīļoto sievieti, šis vīrietis pirmajā depresijā meklēs spēcīgāku cilvēku, kas viņu sapratīs un vainos visā sievietes.

Tādejādi jau pieaudzis vīrietis sapratīs, ka viņam tuvāks ir vīriešu dzimums,. Daudzi uzskata, ka „zilie” ir līdzīgi sievietēm, tas ir – izvēlas sev piemērotu apģērbu, kopj sevi, ir maigi un sievišķīgi. Bet tie ir maldi. Lielākā daļa no homoseksuāļiem ir tādi pat vīrieši kā pārējie. Ar spēcīgu gribasspēku un vīrišķīgi. Runā, ka viņu starpā esot ļoti sarežģītas attiecības, neesot iespējami kompromisi, no jebkura sīkuma rodoties strīdi, bet tam varētu būt skaidrojums, ka abas puses tomēr ir vīrieši.
Patiesībā ne mums ir spriest kādi viņi ir vai nav, no kā viņi rodas un no kā nē. Cilvēkam ir raksturīgi baidīties no savādākā, bet te ir jāatceras, ka viņi ir tieši tādi paši cilvēki kā mēs, un tas ir pats galvenais.
Un neba kāda diagnoze dos iespēju padarīt viņus zemākus vai varenākus par pārējiem.