Kāju lejasdaļa un potītes ir odu iecienītākā vieta, aizdomājos pēc asinssūcēju uzlidojuma vakara pastaigas laikā. Mēģinot izprast, kāpēc tā, ievācu informāciju no interneta, un kopā ar draugiem mums izvērtās interesanta diskusija.
Viena no saistošākajām versijām šķiet, ka retāk asinis tiek sūktas tur, kur cilvēks uzreiz var aizsniegties ar rokām. Tajās vietās varam odu ātri ieraudzīt, sadzirdēt un sodīt to ar nāvi. Tāpēc šiem kukaiņiem kājas ir lielisks mērķis, proti, odiem asinis sūcot kājās, mēs viņus ne dzirdam, ne redzam, un, lai to nosistu, nevaram aizsniegties tik ātri kā rokām vai sejai. Rokas kustība kāju virzienā kalpo par signālu, ka jāmūk. Tas odiem ir attīstījies par instinktu.

Taču odi izvēlas kājas ne tikai izdzīvošanas dēļ, bet arī tāpēc, ka tur var paspēt netraucēti sasūkties vairāk asiņu. Turklāt tās ir mazāk jūtīgas nekā, piemēram, plaukstas vai seja. Ar kājām mēs mēdzam aizkārt zāles un krūmus, un nepievēršam tam uzmanību. Tas nozīmē, ka kājas ir pieradušas pie nelieliem kairinājumiem, un tāds odu kodiens viegli var tikt nepamanīts.

Odi dzīvo tur, kur ir mitrs, tādejādi viņi pavada vairāk laiku tuvāk zemei nekā gaisā, īpaši, kad zeme ir ļoti mitra un zālaina vai ar zemiem krūmiem. Mēs pamanām odus, kad tie atrodas acu augstumā, bet, ja mēs palūkosimies tuvāk zemei, zālei, redzēsim lērumu odu. Tātad, izvēloties kājas, odiem nekur tālu nav jālido. Taču tas neietekmē viņu maltītēs kvalitāti, jo ap potītēm un pēdām ir daudz asinsvadu, kas atrodas tuvu ādai. Ja vēl kājas ir sasvīdušas, odi tur ierodas kā uz restorānu, jo tieši sviedru smarža šos kukaiņus pievilina visvairāk.

Oža nav vienīgā maņa, ko odi izmanto upuru meklēšanā. Odu acis ir jutīgas uz kustību ievērošanu un vislabāk pamana objektus, kas strauji pārvietojas. Salīdzinot ar pārējo ķermeni, pastaigas laikā kājas pārvietojas visnevienmērīgāk un tādejādi piesaista visvairāk uzmanības.
Izskanēja arī versija, ka varbūt tikai mēs ievērojam niezošās kājas vai potītes, nekā citas vietas, kurās iekož. No pieredzes var teikt, ka arī man ir koduši odi visur, bet kodumi pie potītēm man ir niezējuši visvairāk.

Tomēr, neraugoties uz to, ka nevaram noliegt, ka odi mēdz kost tur, kur pieejama āda, vēlos vasaras vakaros vērts cīnīties pret odu kodumiem vasarā, vai lietojot dažādus līdzekļus, vai visdrošāk velkot kājās bikses un slēgtas kurpes, jo tomēr visizdevīgākā košanas vieta, kā pārliecinājāmies, tomēr paliek kājas.

Madara Valtere (foto www.wikipedia.org)