Pēc 10 gadiem, satiekoties klases salidojumos, ne reti vien var novērot interesantu parādību- bijušie teicamnieki un skolotāju mīluļi strādā normālus darbus, dzīvo normālu vidusmēra cilvēka dzīvi, bet „divnieku karaļi” ir izsitušies dzīvē, nodibinājuši savas firmas, nostabilizējuši savus biznesus un strādā, galvenokārt, bez priekšniecības. Kā tas nākas?

Atbilde pavisam vienkārša. Kārtīgie skolēni un visi „pareizie” peld pa straumi, iegūstot skolotāju mīlestību, tādēļ neiemācās cīnīties, pastāvēt par sevi. Savukārt tiem, kuriem nācās izlauzties caur skolotāju dusmām, jāpanāk skolotāju pretimnākšana un, galu galā, jāizcīna sekmīgas atzīmes, neraugoties uz to, ka pārējie šo „divnieku karali” uzskata par bezcerīgu gadījumu. Šie cilvēki ir norūdījušo savu raksturu, šie cilvēki izaug par cīnītājiem, un, galu galā, šie ir cilvēki, kas sapratuši kā tikt dzīvē uz priekšu.

Protams, būtu absurds apgalvot, ka visi teicamnieki dzīvē neko nevar sasniegt un „divnieku karaļi” iet strādāt valsts amatos. Tā ne vienmēr notiek un arī „labiņajam” ir tikpat lielas izredzes atrast savu vietu zem zelta saules, bet kaut kā pēdējo gadu novērojumi, liek izcelt tieši šādu parādību- teicamniekiem smagi jāstrādā par kapeikām, bet skolas „blēži” bauda dzīvi labklājībā.

Neskatoties uz to, kā nu kurš ir beidzis vidusskolu, ir vairākas vispārpieņemtas normas, visiem zināms taktikas kā panākt savu, mēs šīs lietas zinām, bet reti, kad liekam lietā. Šos „zelta likumus” var atrast dažādos žurnālos, interneta mājas lapās, kā arī ir atrodamas daudz un dažādas grāmatas par „panākumu atslēgām”, bet visur, vairāk vai mazāk, vieni un tie paši likumi, tad kādēļ nesākt dzīvot pēc tiem?

Lai ātrāk un veiksmīgāk sasniegtu savus mērķus ir skaidri jādefinē, ko vēlies un, kas ir vajadzīgs, lai to sasniegtu. Soli pa solim, nesteidzies un negrāb visu uzreiz, galu galā, paliksi pie sasitas siles. Viena no panākuma atslēgām ir mērķtiecība un uzņēmība, un vēl kas...ir jāsapņo! Domas materializējas!
Bieži vien cilvēki neuzdrīkstas sapņot un samierinās ar to, kas jau ir, katru vakaru, aizmiegot, fantazējot kā būtu, ja būtu... Tad kādēļ gan reālitāti censties pārvērst par sapni, ja vari sapni pārvērst realitātē? Katram pašam vien tā laime ir jākaļ. Izcīni vietu, kuru kā mērķtiecīgs cilvēks, esi pelnījis!