Nav runas par to, kā pārtaisīt vecu džemperi. Nav tā, ka pie šī džempera būtu nepieciešams domāt šīs domas un pie tā – ko pilnīgi citu. Pat to lietu, kas pagājušajā gadā nepatika, šosezon ir vērts izvilkt un apskatīt ar kritisku aci – varbūt toreiz poga «negāja» ciet un tagad apģērbs izskatīsies jau pilnīgi citādi. Sievietei tiešām grauj pašapziņu, ja kāda podziņa «neiet ciet». Vilksim laukā vecās lietas un atcerēsimies, ka tagad modē eklektika – kad stili ir jaukti. Vēl kāds mēģinās ieskaidrot, ka tikai viena krāsa jāvalkā...

Bet tagad ir tieši tāds pats stāvoklis kā lielās depresijas laikā Amerikā – karš beidzies, bet ko sievietes tagad dara? Ir jāatceras, ka naudu kādai jaunai lietai būtu nesaprātīgi tērēt – mēs varētu atļauties kādu jaunu, maziņu lietiņu. Mums ir vecs mētelītis, varbūt ar jauniem svārciņiem un vecu mētelīti būs pilnīgi līdzēts, bet nemaz nevajag jaunus svārciņus, iespējams, var atļauties kādu pavisam nelielu aksesuāriņu – šalli, cepurīti vai cimdiņus. Ja Matīsa tirgū cimdu pāris maksā vien latu piecdesmit, protams, Ķīnā ražots, tad tu varbūt vari atcerēties, ka māki adatā diedziņu ievērt un piešūt šiem cimdiņiem, piemēram, divas pērļu puķītes, diedziņus, sev atkal un atkal atgādinot, ka šādi veikali eksistē.

Piemēram, daudzas meitenes tagad, no biroja atlaistas, sāk veidot rotas. Vēl jāatceras, ka tagad var piešūt jostu, atdiegt. Var mēģināt atrast vecas „Burdas”, nopirkt uz Čaka un Marijas stūra. Pašlaik bezdarbniekos, ak Dievs, kādi kursi, ko tikai visu nevar izšūt?! Vecam kostīmam (tā žakete baigi foršā) varbūt pietiks tik piemērot bikses. Pašlaik ir ārkārtīgi smukas zeķbikses. Bieži viens akcents savieno gandrīz nesavienojamas lietas. Modē ir 80, 40, un neviens nav teicis, ka nu ir atcelts ¾ roku garums. Modē, kā man šķiet, ir pilnīgi viss. Ārpus modes nekas nav palicis. Vēstures grāmatās atrodam korsetes, apakšveļu. Pat Madonna pieņēmusi, ka korseti iespējams vilkt pāri džemperītim. Jebkurai vecai lietai no skapja ar kādu bižutēriju vai citu akcentiņu var «piešķirt garšu». Tu man jautāsi: «Ko darīt, ja esmu pilnīgi stulba un nezinu, kas man piestāv?» Ja esi stulba, tad jau tev viss vienalga. Noder dāmu žurnāli, bet tur jābūt zināmai izpratnei par dzīvi. Sievietei nevajag dzīvot, lai patiktu kolēģiem vai kaimiņiem. Nezini, kā noslēpt apaļumus?!

Zini, man nemaz nepatīk, ka tos maskē – kā Pugačovas metode ar plīvojošiem svārkiem. Man patīk, ka velk lietas, kuras der, uz auguma. Nevajag apģērbu ar ļoti lielu elastāna procentu, apaļīgajām nevajadzētu aizrauties ar likru. Man patīk, lai arī sieviete ir apaļīga, lai viņa velk atbilstošu apģērbu. Kāpēc gan būtu jātēlo mākonītis. Sievietēm vispār būtu jābūt apaļīgām, krīzē vajadzīgi tādi mazi taukumiņi, jādzemdē bērni. Man nekad nav šķitis, ka apaļīgums ir liels grēks, protams, tikai tad, kad sāc sevi noniecināt. Sievietei ir sevi jāmīl. Uz darbu nevajadzētu skriet pēdējā sekundē... Uzdāvini laiku pati sev, kad izraustīsi uzacis, epilēsi kājas vai novīlēsi nagus. Aizmirsti par sajūtu, ka esi vienīgā pelnītāja ģimenē. Katra jauna lietiņa piešķirs tavai dzīvei svaigumu. Starp  citu, nav tādu krāsu, kas nesaderētu kopā, ir tikai dažādi cilvēki un dažādas sajūtas.

Cilvēkam vispirms būtu jānovērtē, cik viņš ir erudīts, un vai ar minimāliem līdzekļiem var iegūt tik smuku efektu. Gribi uzzināt, kā pārbaudīt, kas piestāv. Ja, izvēloties kādu no krāsām savā ikdienas tērpā, tava seja izskatās nogurusi, bet izceļas, tad krāsa neder. Un vispār drīz katrs pats sāks adīt, ko gan tad mēs tirgosim?!