Tas, ka es sāku kaut ko audzēt uz palodzes, nozīmē tikai to, ka tas viss kādudien nonāks manā dārzā. Bet dārzs, savukārt, nozīmē robežu pārkāpšanu savā galvā. Pierādot sev, ka arī rūdīti pilsētnieki, kuri rozmarīnu pērk Stockmann veikalos (un maksā dubultā), arī var kaut ko izdarīt zemes darbā. Protams, laucinieki smiesies kaķa balsī, un, visdrīzāk viņiem būs katram sava taisnība, kā vislabāk apkopt sējumus un, labākajā gadījumā, novākt ražu. Mana interese par augiem parādījās brīdī, kad iekārtoju savu mājokli. Piepeši šķita svarīgi, ka virtuvē ir zaļumi, kas kaut kādā mērā simbolizē māju sajūtu. Pirmais, ko izdarīju veikalā „Depo”- nopirku lētāko substrātu garšaugiem (bet cenas ir dažādas) un 10 melnas krāsas trauciņus (jo melnā krāsa labāk absorbējot siltumu, kā rezultātā paši dīgsti aug ātrāk). Nopirku bazilika sēklas, tātad, un pētersīļu arī.

Lapu pētersīļi dīgst lēni- ir pagājusi jau nedēļa, bet nekas tur vēl nav izlīdis. Bazilika audziņi dīgst divas nedēļas, un šobrīd tie izskatās pēc maziem zaķkāpostiem. Tātad- dzīvi un ar potenci izaugt par stādiem. Jāsaka, ka šo pirmo dārznieka dienu laikā esmu iegādājusies padsmit sēklu paciņas, jo veikalā Cenuklubs.lv tām bija akcija 10 santīmi par katru. Jāsaka, ka cenas ir atšķirīgas. Vienas porcijas cena var sasniegt pat 2-3 latu, bet diedzēšanai paredzētās sinepju, redīsu, kressalātu sēklas (speciāli šim nolūkam ražotas, bez kodināšanas jeb ķīmiskās apstrādes) svārstās no 0.95-1.30ls par paku. Šķiet, ka nevajag paļauties tikai uz pakai otrā pusē rakstītajiem sēšanas laikiem. Ja februāra beigās-marta vidū (kā tas ir šobrīd) joprojām ir pustumšs un vēss, stādi var sanākt vārgi un izstīdzējuši. Galvenās labu dēstu audzēšanas lietas ir gaisma, siltums, pastāvīgs mitrums un laba augsne. Visgrūtāk man ir tieši ar laistīšanu. Šeit gan derīga ir ūdens iepilde pulverizatorā, lai to izsmidzinātu virs kastēm. Jāuzmanās, lai nepārlietu. Viens pods jau „aizgāja dibenā”, jo bija sācis pelēt ar baltu pūku. Pirmā vilšanās deva. Diezgan daudz esmu lasījusi par to, kā labāk apkopt sējumus, taču mans žurnālu favorīts ir „Dārza Pasaule”. Lai gan, ja vērīgi papēta, ik gadu tur ir vieni un tie paši reizēm pat copypaste variantā, attiecīgā mēneša numuru izpētot, var darīt prātīgāk un saprast, cik naudas kurai sēšanai vajadzēs.

Pirms vispār ko sākt audzēt dārza iekārtošanai, apsvēru domu, vai pietiks vietas uz palodzēm un blakus tām. Tādā gadījumā jāizveido barikādes tieši pie loga, kur sējumus novietot. Sākumā var sēt lielākās kasetēs, bet vēlāk jāpārpiķē (jāpārstāda) atsevišķos traukos. Vislabāk- kūdras spainīšos, jo tos uzreiz var pārlikt dārzā, netraumējot saknes ar lieku nēsāšanu pa zemēm.

Daži vārdi par dārzu. Tā kā manā rīcībā ir viens sliktas kvalitātes 6*5m zemes kvadrāts un pāris dzīvas ābeles/plūmes (tādas, kas nav ar kaut ko saslimdinātas), tad to visu uzzīmēju uz planšetes, pierakstot klāt, kur kas augs. Tā vizuāli plāns ir acu priekšā, kad iepērku vajadzīgo.
Kopumā, ja dārzs nav sagatavots jau rudenī (uzrakts un bagātināts ar kūtsmēsliem- tā, it kā katram pie mājas stāvētu tonnām organisko sūdu), tad galvenās lietas uzrakšanai (cerams, ka aprīļa sākumā, kad zeme būs atlaidusies no sala un sniegiem) būs: rokamdakša (parastā sūdu dakša), lāpsta, agroplēve, kādi 3*6 metri(ap 3 latiem kopā) sējumu apklāšanai, lai tos neizknābā putni un neizpurina vējš, labs minerālmēslojums, mikroorganismu komplekss, teiksim, ar humusvielām bagātināts, stādi un pāris podi. Podus vēlams izmantot tādiem augiem, kurus pēc vajadzības varēs ienest iekštelpās vai arī, kuri aug kā nezāles un draud izplesties pa visu dārzu. Svarīgākais zemes apstrādei ir saprast, cik laba ir augsne un kādas ir dominējošās nezāles. Tās maksimāli izrokot jau sākumā, vēlāk vajadzētu būt vieglāk. Vismaz tagad man tā šķiet. Taču, kamēr vēl nav nokusis, es priecāšos par bazilika idilli, kas, varbūt, kādreiz kļūs par īstenību.