Gandrīz katrs uz Jūrmalu brauc sauļoties pludmalē, peldēties jūrā un apmeklēt kādu no daudzajām kafejnīcām Majoros. Neapšaubāmi, tas ir vilinošs laika pavadīšanas veids. Bet bez tā ir vēl interesanti izzināt Jūrmalas pagātni un apskatīt kūrortpilsētā esošās celtnes vēstures griezumā. Tas piešķirs pavadītajam laikam intelektuālu pieskaņu.

Tikai 19. gadsimta sākumā Jūrmalas ciematiņi, tagad pilsētas daļas, sāka kļūt par kūrortiem. Bet līdz tam vietējo iedzīvotāju nodarbošanās bija zvejniecība. Par kūrorta pirmsākumiem uzskata brīdi, kad pēc 1812. gada kara starp Krieviju un Franciju, pie vietējiem zvejniekiem Dubultos atpūsties ieradās ievainotie Krievijas armijas virsnieki un laiku (1838. gadu), kad Ķemeros uzcēla pirmo valsts peldu iestādi dziedniecības vajadzībām.
Nedaudz tuvāk Rīgai pirmo silto vannu iestādi „„Marienbādi” (redzama attēlā). atvēra 1870. gadā Dubultos.

Dubultos, starp citu, tika izveidota pirmā peldvieta. Taču ar to pietika, jo sākotnēji Jūrmalu nevarēja apmeklēt pārāk daudz cilvēku, jo satiksmi no Rīgas uzturēja ar zirgu pajūgiem. Regulāru pasažieru tvaikoņu līniju vasarā no Rīgas uz Dubultiem atklāja 1844. gadā. Lielākais tvaikonis „Undīne” varēja uzņemt ap 500 pasažieriem. Tas ļāva atklāt daudzas citas attālākas peldvietas Jūrmalā, piemēram, Mellužus, Asarus. Tās kļuva sasniedzamas daudz vieglāk 1877. gadā, kad atklāja Rīgas – Tukuma dzelzceļa līniju, bet 1905. gadā tika uzsākta satiksme par Rīgas-Jūrmalas šoseju. Šāda infrastruktūras attīstība sekmēja atpūtnieku skaita strauju pieaugumu.

Šobrīd par Jūrmalas sirdi tiek uzskatīti Majori, taču 17.-20. gs. tie piederēja baronu Firksu dzimtai. Līdz pat 19. gadsimta vidum tagadējo Jomas, Jūras un Lienes ielu apvidū bija mežs. Attīstoties interesei par Jūrmalu kā par atpūtas vietu, Majoros esošā zeme tika sadalīta vasarnīcu celtniecībai.

Jomas ielas senākais sākums ir skvērs pretim stacijai. Tā apstādījumus ierīkoja 1920.-1930. gados, taču iepretim tam pirmā aptieka un citas ēkas atradās jau 1877. gadā.
Attēlā zemāk redzams Horna dārzs, kur tagad atrodas Majoru kultūras nams. Šis placis 19. gadsimta beigās bija pirmais apbūvētais zemesgabals Jomas ielā.

19. gadsimta beigās te bija uzbūvēta viesnīca, restorāns, kinoteātris, koncertzāle, kā arī brīvdabas koncertdārzs, kas varēja uzņemt vairāk kā 2000 klausītāju. 1913. gada augustā lielajā, postošajā ugunsgrēkā nodega visas ēkas Horna dārzā.
1920.-1930. gados postījumu vietā tika ierīkoti pilsētas apstādījumi un uzcelta jauna brīvdabas estrāde.
Dzintaru koncertzālē notika pirmie koncerti ar 1897. gadu. 1909. gadā kāpās uzbūvēja paviljonu, kas bija izmeklētās publikas tikšanās vieta, kur koncertēja Varšavas Filharmonijas orķestris.
Svarīgas Majoru kūrortvietas sastāvdaļa bijušas arī ķermeņa atpūtas iestādes.

Augšējā attēlā redzama Rācenes peldu iestāde. Ēka būvēta 20. gadsimta sākumā un paplašināta 1914. gadā. Tajā 1914. gadā pirmo reizi šajā Jūrmalas daļā tika piedāvātas silta jūras ūdens, ogļskābes, skābekļa un skuju ekstrakta vannas gan vasarā, gan ziemā.
Majoru Jūras paviljonā, kas celts 1909. gadā (ēka atrodas pie „Bruņurupuča”) peldviesu atpūtai un izklaidei. 1929. gadā uz tā terases atpūsties pabijis pat Zviedrijas karalis Gustavs V.
Atpūtas industrija nav bijusi vienīgā darba joma Jūrmalā. Te bija vairāki nozīmīgi uzņēmumi un nodarbošanās, kas diemžēl vairs nepastāv. Piemēram, Mellužos atradās zemeņu dārzi ar augstvērtīgām ogām, kuras tika piegādātas pat Sanktpēteburgai. Savukārt Slokā no 1896. līdz 1990. gadiem darbojās papīrfabrika, bet Lielupē atradās zvejnieku kolhozs „Uzvara”.

Taisnības labad jāpiebilst, ka celtnes ar interesantu vēsturi ir ne tikai Majoros, bet arī Priedainē, Lielupē un Bulduros. Jūrmalas Tūrisma informācijas centrā Majoros ir pieejamas bezmaksas brošūras par šiem apskates objektiem, tādēļ, dodoties ekskursijā, vēlams ar tām iepazīties.

Apskates objekti Jūrmalā.

Jūrmalas pilsētas muzejā (Majoros,Tirgoņu ielā 29) var apskatīt daudz eksponātu par dzīvi kūrortpilsētā no 19. gadsimta un peldkostīmu kolekciju. Muzejs atvērts katru dienu no plkst. 10:00. Piektdienās muzeju var apmeklēt bez maksas.

Jūrmalas pilsētas muzeja filiālē brīvdabas muzejā (Tīklu iela 1a) var apskatīt izveidotu 19. gs. piekrastes zvejnieku sētu ar tai raksturīgākajām ēkām, kas atvestas no dažādiem Jūrmalas zvejnieku ciemiem. Muzejā ir arī enkuru un zvejas laivu kolekcija un Latvijā lielākā virvju kolekcija. Apmeklēt muzeju var no otrdienas līdz svētdienai no 10:00-18:00. Otrdienās – bezmaksas ieeja.

Seno spēkratu izstādē (Turaidas iela 11) var aplūkot antikvārus auto, motociklus, karieti un 1935. gada limuzīnu. Muzejs atvērts vasarā no trešdienas līdz svētdienai 12:00-18:00

Madara Valtere