Decembra sākumā jums stāstījām par „Getliņi EKO” inovatīvo ideju – ovis aries pulku, kas dabīgā ceļā rūpēsies par Getliņu izgāztuves „frizūru”: http://www.atputasbazes.lv/lv/blogs/interesanti_apskates_objekti/getlinu-aitas/
Ir situsi patiesības stunda, un šodien puspajokam 100 glīti uzpostas bioloģiskās pļaujmašīnas ir sākušas savu pastorālo karjeru atkritumu poligonā un spērušas lielu soli pretī ekoloģiskās saimniekošanas dogmu ieviešanai reālajā dzīvē. Atgādinām, ka galvenā projekta ideja ir jēru – apsaimniekotāju modelis, kas ļaus ietaupīt resursus. Šī ideja nav gluži iztīta no zīdaiņa autiņiem, jo līdzīga pieredze jau novērota Nīderlandē, bet Zviedrijā priekšroka dota govīm. Jāsaka, ja Nīderlandē aitas ne vien nodarbojas ar pļaušanas darbiem, bet arī aktīvo mārketingu, nēsājot pārklājiņus ar uzņēmumu logotipiem, kas vēlāk tika aizliegts.

Lopiņi – saimniekotāji iegādāti saskaņā ar rūpīgu situācijas/augsnes analīzi. Arī Mežkalēju saimniece L.Landmane, kuras jēri tikuši „norīkoti” darbam poligonā, atzīst, ka aitām šeit ir ideāli apstākļi dzīvošanai, jo bīstamie atkritumi šeit netiek glabāti. Tātad. Kopējās izmaksas sastāda aptuveni 10 000 latu, kuros iekļauti, protams, jēri, elektriskais gans, video novērošanas sistēma, kas sargās sprogaines kā aci pierē, piebraucamā ceļa ierīkošana, kā arī aitu „mājas” būve. Rudenī aitas tiks nokautas, bet Pārtikas un veterinārais dienests skatīsies, vai gaļas kvalitāte ir laba. Tomēr neviļus rodas jautājums, uz ko skatīties, ja poligona apsaimniekotāji ir pārliecināti par zāles labo kvalitāti, ko skaidro ar biezo izolācijas slāni – māliem un kūdru, kas rodas starp zāli un atkritumiem. Tik vienkārši.

Tautā jau izskan viedokli, ka jēri tomēr nav muļķi un neēd visu pēc kārtas: labāko un garšīgāko noēd, bet pārējo nobradā, atstājot tur dabisko vajadzību galaproduktu. Tādēļ, ja runājam par projekta estētisko pusi, tad īstas skaidrības vēl nav, būs smuki vai nebūs.