Lielākoties strādājošiem cilvēkiem neizdodas ņemt līdzi mājās gatavotas pusdienas uz darbu. Nu, tur glītā kastītē sakārtoti salāti, folijā ietītas maizītes, un tā tālāk. Šo ideālo ilūziju esmu centusies īstenot vairākkārt- tā arī neizdevās. Tātad- aktuālais jautājums ir- kā paēst pusdienas, lai mēneša beigās kaut kas paliktu pāri no algas. Protams, “Lido” kā variants eksistē vienmēr, un šobrīd ēdienu cenas tur ir ļoti pievilcīgas. Mīnuss gan ir tajā, ka šī latviskā gaisotne kādu brīdi apnīk, un prasās pēc kā neitrālāka/neuzbāzīgāka. Šajās kategorijās esmu atradusi kādus piecus favorītus paēšanas vietām.

Sviestmaižu studija- kiosks pie Dzirnavu ielas tramvaja pieturas un bistro uz Brīvības/ Stabu ielas stūra. Jāsaka, ka nekur tik lētus un svaigi ceptus frī kartupeļus vēl neesmu atradusi. Viena vidēji maza turza izmaksās 0,70ls, savukārt vēl viens brīnums- “pitas” maize ar salātiem un fetas sieru, izmaksās 1 latu. Interjers tīri vienkāršs, un nav jau arī tik lielas nozīmes, ja vien nedodies uz restorānu, kur svarīgāka ir atmosfēra un attiecīgajā vietā pavadītais laiks.
Food Box- Dzirnavu iela blakus Antonijas ielas krustojumam un Lāčplēša iela iepretim “Satori” grāmatnīcai. Šeit var dabūt lielākos un, iespējams, dārgākos turku kebabus pilsētā. Skaidrs ir uzreiz, ka šādu interjeru kāds ir Food Box’ ā, diez vai radījuši latvieši. Pārāk turcisks/autentisks, ar obligātajām fotogrāfijām no Stambulas, balti zilām, ornamentālām flīzēm, garšīgo turku jogurtu ayran, un tamlīdzīgi. Donner kebaba cena būs ap 3 latiem, toties mīkla ir svaiga, un kebabu cep uzreiz, pēc pasūtījuma veikšanas. Vēl viens raksturīgs latvijas kebabēstuvju elements- Latvijā dzīvojošie turki, pārsvarā vīrieši- pulcējas tieši šajās ēstuvēs. Tas rada tādu kā pietāti, respektu un austrumu patriarhālisma auru, bet- labā nozīmē.

Ļoti līdzīgs bistro jau kādu laiku atvērts Vaļņu ielā, pretī galerijai “Centrs”- “Turkkebab”.

Cenas šeit ir maķenīt draudzīgākas- ir īpašas atlaides pēc 20.00. Standarta donnerkebaba cena būtu LVL 1,90, savukārt ar atlaidēm- LVL 1.40. Apkalpojošais personāls- ļoti draudzīgs un laipns, tualete līdzinās kāda stilīga deju kluba labierīcībām. Automātisks roku dvieļu “pasniedzējs” un gaismas reklāmas tualetes izmantošanu padara par vēl vienu izklaides pasākumu. Vēl jauki fakti ir tajā, ka pieejams wireless internets un Turcijas TV raidījumi.
 

Tiem, kuri strādā/uzturas nostāk no centra, varu ieteikt divas mazbudžeta ēdnīcas ar lielisku virtuvi. Viena no tām- tā ari saucamā “Ēdnīca”, netālu no ex-Casablanka, tagadējā “Feeling”. Sienas grezno milzīga Rīgas karte, ēdienu sortiments mainās atbilstoši dienai. Dažādas zupas- soļanka(ļoti garšīga), vistas veltnīši ar sēņu pildījumu, protams, kartupeļi/rīsi/griķi. Kopumā- par LVL 2.50 var paēst gan zupu, gan kārtīgu otro. Ēstuve ir iecienīta Rīgas biznesa kvartālu iemītniekiem, rindas pusdienas laikā- teju neizstāvamas

Vistālāk no centra, blakus Zemitānu stacijai, atrodam ēstuvi “Trešā brīvdiena”.

Šķiet, šī vieta ir manu favorītu top 1. Atrodas biroja kompleksa pirmajā stāvā, paši biroji sabūvēti veco VEF rajona rūpnīcu/noliktavu ēkās.Liriska atkāpe- fantastisks rajons urbānās arhitektūras mīļotājiem. “Trešās brīvdienas” galvenie apmeklētāji- netālu strādājošie arhitekti/konstruktori/juristi. Topa brokastis no rītiem- biezpiens ar rupjmaizi, ap LVL 0.80 un saldās maizītes(svaigi ceptas)- LVL 0.40 katra. Pusdienās gaļas piedāvājums ir ļoti liels- dažādas karbonādes, kotletes, lazanja.

Otrais ēdiens izmaksās ap LVL 1.80- 2.50. Zupas cenas(sortiments- atkarībā no dienas- pupiņu zupa, vistas zupa, zirņu zupa, u.c.). Ņemot vērā to, ka tuvumā esošās ēdnīcas ir tikai vai nu “Dominā”, vai uz Brīvības/Cēsu ielas, šāda iestāde ir ļoti vērtīgs atradums VEFa rajona rezidentiem.