Ceturtdiena, 21. Novembris, 2024
Andis, Zeltīte
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

Ķemeri - bijušais un esošais

ceturtdiena, 25. februāris (2010)   

Atsaucoties uz rakstu http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=30175127.

Stāstu varētu sākt, ka reiz Latvijā bija pieprasīts kūrorts Ķemeri, kas zēla un plauka. Vieta, kur savas miesas un garu devās pūtināt un veselību atjaunot cilvēki no Latvijas, Krievzemes un citām tuvām un tālām valstīm. Bet tas būtu un paliktu raksts par to kas reiz bija.

Tagad presē izskan paziņojumi, ka Ķemeru skaistākā un varenākā celtne taps atjaunota un nu jau rudenī uzņems viesus. Tikai...

 

Te atkal rodas dīvainas pārdomas, ko tad īsti lepnie viesi, kas apmeklēs Kempinsky uzņēmuma viesnīcu šeit ieraudzīs. Vai skaistu un sakoptu apkārti, pastaigas sakoptajā Ķemeru parkā, vai varbūt pastaigas par sakopto Ķemeru apkārtni? Diemžēl nē – jo šobrīd Ķemeri ir kā Dieva aizmirsts nostūris, kur jebkurš iebraucējs saskaras ar dīvainām sajūtām – pasaules daļa pēc atomkara.

 

No agrākās dzīvības, infrastruktūras un varenības ir palikuši grausti, neizbraucami ceļi, nolaists parks un dvēseli sāpinoša aina, skatoties uz pussabrukušajiem graustiem, kas ļauj nojaust sākotnējo varenību tikai ļoti attāli.

 

Braucot uz Ķemeriem no Jūrmalas puses priecē nesen uzliktais asfalts, tikai pie pašas Ķemeru robežas šis jaukais ceļš pārtop izdangātā bezceļā, kur jebkuram tūristam ar lepnāku autiņu, rodas nepārvarama vēlme šo ceļu vairs neturpināt. Bet, ja tomēr dūša ir liela, tad ceļu turpinot, skatam kreisajā pusē paveras vēl 80. gados tapušās sanatorijas “Līva” korpusi. Esot bijusi grandioza sanatorija, kas vēl līdz 90. gadiem viesus uzņēmusi, tikai tagad no tās varenības ir palikuši ilustrējošais materiāls atomkara iespējamajiem postījumiem vai situācijai, kas šobrīd varētu valdīt Černobiļā.

Pēc brīža labajā pusē jau redzami Baltās buras korpusi – tā tagad būs viesnīca, agrāk pasaulslavens kūrorts – dziednīca. Lai tiešām Kempinsky izdodas atjaunot vismaz kaut ko no tās bijušās godības, kas reiz tur valdīja. Pirms viesnīcas var veselību uzlabot pie slavenās Ķirzaciņas, kas nulle ieguvusi atjaunotu izskatu. Avota ūdens atsauc atmiņā skolas ēdnīcu pārvārīto olu smaku, bet ādai tas sniedz visu to labāko.

 

Braucot tālāk, var labi apskatīt, kas palicis pāri nobijušās vannu mājas. Ideāla vieta interesantu fotogrāfiju uzņemšanai. No Ķemeru parka pāri palikušas tikai nožēlojamas paliekas. Bet vasarā pa to staigājot var nojaust bijušo godību. Labi vismaz, ka Ķemeru Nacionālais parks ir parūpējies par interesantām dabas takām pie Slokas ezera vai Meža mājas. Diemžēl ziemā šī pastaiga ir par ekstrēmu, tāpat kā agri pavasarī, kad Ķemerus klāj vienmērīgs ūdens slānis. Tā kā, ja ir luste šīs takas izstaigāt bez džinkstoša odu mākoņa pavadības vai “mošku” sāpīgo dzēlienu sekām, iesaku šo pastaigu organizēt pavasarī vai pavēlā rudenī, vienīgi jābruņojas ar kārtīgiem zvejnieku zābakiem, it sevišķi šogad, kad sniega kalni Ķemeros izceļas ar varenību.

 

Bez augstāk minētā, lepnās Ķemeru viesnīcas potenciālajam viesim ir iespēja Ķemeros aplūkot interesantus kultūras mantojuma objektus – pussagruvušas vannu iestādes, sanatoriju, baznīcas, kas raudāt raud pēc steidzamas renovācijas, iepazīties, kā izskatās Latvijas labi uzturētie ceļi. Sastapties ar drūmām, dzīves nomāktām cilvēku sejām, kas gaida regulāri ( reizi 2 stundās) ejošo autobusu vai vilcienu, kas iet tik pat bieži. Vai zinājāt, ka 20.gs. sākumā ik pēc 20 minūtēm tramvajs no Ķemeriem uz jūru gāja? Un galvenais šo pastaigu pavadītu nepārtraukts odu mākonis. Šī sīkšanu varētu būt kā bonuss jebkuram Ķemeru apmeklētājam.

 

Man pašai izlasot šo jauko pašreizējās situācijas raksturojumu, Kempinsky gribētos piedāvāt tūristu pievilināšanai tieši šādu ekstrēmā tūrisma piedāvājumu. Žēl tikai, ka “biezais” ārzemnieks neizturēs ilgāk kā vienu vakaru, jo ne jau apkārtne vai ekšeni viņu aizbaidīs, bet odi un moškas, jo diemžēl neviens līdzeklis, šo kukaiņu varzu aizbiedēt nespēj.

 

P.s. Jūrmala pārāk nerūpējas par Ķemeru ceļu kvalitāti ziemas laikā. Mans personīgais ierosinājums - pagaidiet vasaras vidu, jo tad jau būs pazuduši lielie sniega vāli. Un cerams, ka tomēr pavasarī Ķemeros vienīgais transporta līdzeklis nebūs laiva un vasarā liekais ūdens daudz maz būs uzsūcies.

 

Attēlus situācijas ilustrācijai var apskatīt:

http://foto.delfi.lv/album/34952/?page=0

http://foto.delfi.lv/album/26813/

Komentārs par rakstu: Ķemeri - bijušais un esošais

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 
Rotaļas
Nav neviena sludinājuma.

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!