Izskata ziņā paraplāns līdzinās izpletnim, lai arī starp abiem ir būtiskas atšķirības, piemēram, tā, ka ar paraplānu lec no kalna virsotnes, nevis lidmašīnas. Pietam ar paraplānu var lidot stundām ilgi, pašam lidotājam palielinot augstumu vai arī planējot, atkarībā no emocijām un vēlmēm lidojuma laikā. Iespēja lidot ar paraplānu ir arī Latvijā, tikai te kalna vietā tiek izmantota ievilkšana ar trosi.

Piemēram, Latvijā tādu vietu, kur var izmēģināt lidojumu ar paraplānu nav mazums. Šīs vietas ir Skrīveri aptuveni 80 kilometrus no Rīgas un to 30 – 35 metrus augstais pilskalns, Pedvāle aptuveni 100 kilometrus no Rīgas ar tās lēzeno kalnu, no kura paveras skaists skats uz ieleju un Sabili, Jūrkalne ar brīnišķīgajiem stāvkrastiem un skatu uz jūru, Rumbulas, Tukuma, Jelgavas lidlauki, lidlauks „Grīvas” Daugavpilī, kā arī Druva. Tieši Pedvāle, pēc speciālistu domām, ir viena no lieliskākajām vietām, kur iesācējiem iemācīties lidot ar paraplānu, veicot savā mūžā pirmo planējumu.

Izrādās, paraplānu un ar tiem saistītās aizraušanās vēsture ir visai neskaidra, un nav zināms, kas uzskatām par pirmo paraplaneristu. Pieļauj, ka tas varētu būt Dāvids Barišs no ASV, kurš 1965.gadā veica lidojumu ar pašizveidotu aparātu, kas līdzinās mūsdienās pazīstamajam paraplānma. Taču kā sporta un arī izklaides veids paraplanerisms aizsākās tikai pagājušā gadsimta 80.gadu sākumā, franču alpīnistiem sākot veikt lidojumus no kalna ar paštaisītiem izpletņiem. No franču valodas arī radies nosaukums „paraplāns”.

Tā kā Latvijā šī nodarbe ieviesta pavisam nesen, latviešu valodā šim sporta un izklaides veidam nav latviskota nosaukuma. Sākotnēji paraplāns bijis kantains planējošs izpletnis, turpretī tagadējiem paraplāniem ar izpletņiem nav praktiski nekā kopīga. Tas ir izgatavots no viegla, gaisa necaurlaidīga materiāla kā aerodinamisks spārna profils, kurš, pateicoties auklām, nezaudē savu formu. Viss aprīkojums, kas nepieciešams, lai lidojums varētu notikt, ir pievienots sēdeklis, ķivere, stingri zābaki un visvieglākā lidaparāta – paraplāna – pilots.

Tiem, kas nolēmuši izmēģināt šo izklaides veidu, svarīgi atrast pilotu – pavadoni, kurš iegūs uzticību un uz ko iesācējs varēs paļauties, jo tieši pilots vada lidojumu un nodrošina tā kvalitāti un efektīvu izdošanos. Savstarpējo sapratni var iegūt jau gatavojoties lidojumam, piemēram, palīdzot izklāt paraplānu un saliekot striķus. Aiz tiem ir jāturas, kad automašīna ar trosi paceļ paraplānu vairāk nekā desmit metru augstumā. Lidojumam sākoties, paraplāns ceļas arvien augstāk un augstāk, tik augstu, kur lido putni, taču no augstuma nevajadzētu baidīties, jo situāciju kontrolē pilots. Interesentam atliek vien ļauties mirklim, izbaudīt gleznainās ainavas, debesis un rietošo sauli, jo lidojumi, kurus organizējot, ņem vērā arī laika apstākļus un vēja stiprumu, visbiežāk notiek tieši vakaros.   Aptuveni 15 minūšu ilgs lidojums ar paraplānu maksā vidēji 15 latu.