Pārdomas par autostopiem
Braucot uz mājām pievērsu uzmanību ceļa malā stāvošam vīrietim, kurš stopēja mašīnas, lai tiktu savā ceļošanā tālāk. Pirmajā brīdī domāju apstāties, bet tad, pati nezinu kādēļ neapzināti vienkārši pabraucu garām. Pabraucot garām jūtos nedaudz vainīga par to, ka nepalīdzēju cilvēkam, bet no citas puses, jutos drošībā. Sakarā ar to man radās dažas pārdomas un jautājumi.
No vienas puses esmu dzirdējusi par to cik ērti tas ir- par mazāku samaksu tiec sev vajadzīgā vietā. Pietam daudzi ir stāstījuši, ka šāda stopēšana mēdz novest arī līdz īstai draudzībai , interesantam romānam vai pat īstai mīlestībai. Arī šoferis šādos gadījumos mēdz būt apmierināts, jo ne kuram katram patīk ilgu lauku braukt vienam, pietam papildus nauda, kaut vai neliela, nevienam nenāk par sliktu. Ir pat izveidoti speciāli interneta portāli, kas ir domāti stopētājiem, vai tiem, kas nevēlas braukt vieni, un tur var sarunāt nepieciešamā maršruta laiku un vienoties par samaksu.
Piemēram, interneta portālā autostopi.lv ir iespējams šādā veidā sarunāt braucienu pat uz Īriju vai Lihtenšteinu. Līdzīgs portāls stopētājiem ir arī braucamkopa.lv. Šādos portālos ir iespējama arī čatošana, lai tuvāk iepazīties ar cilvēku, kurš būs jūsu līdzbraucējs. No citas puses, nepatīk domāt sliktas domas, bet vai tāds brauciens nevar sanākt diezgan bīstams un pārpratumu pilns? Pagriezīsim monētas otro pusi, nekad nevar zināt, kas par cilvēku stāv ceļa malā. Paņem cilvēku, tikai labu gribēdams, bet viņš izrādās kaut kāds zaglis vai maniaks.
Neviens taču nevar pret to nodrošināties. Daži man pateica, ka to vai cilvēks ir labs, vai ļauns var noteikt pēc cilvēka izskata un acīm, tad nu rodas jautājums, ja jau zagļi un maniaki izskatās pēc zagļiem un maniakiem kāpēc viņus ir tik grūti atrast un kāpēc tad vispār notiek noziegumi? Iejūtoties stopētāju lomā nāk apziņa, ka arī viņi nevar justies droši, kā var zināt pie kā tad īsti tu sēdies mašīnā un kādi nolūki ir šoferim, kurš ir apstājies. Pat, ja atrodi šoferi kādā no interneta portāliem, arī tad pilnīgas drošības nav, ka brauciens izrādīsies drošs. Bet nu katram ir savi ceļošanas ieradumi. Ja nepatīk ceļot ar autobusiem, lidmašīnu, savu auto vai ar vilcienu, tad paliek vēl viena alternatīva. Vai esat pamanījuši cilvēkus, kas vāc braucējus, lai dotos uz kādu pilsētu? Šāda ceļošana liekās nedaudz drošāka, jo šeit šoferi savāc pilnu mašīnu, nevis tika vienu braucēju.
Varbūt tas izmaksās tikpat cik braukt ar autobusu, bet toties ir vismaz kaut kāda drošības sajūta. Nezinu, varbūt esmu dikti aizdomīgi vai bailīga, bet, ja pats sevi nesargāsi, neviens tevi nesargās. Laikam jau katrā cilvēkā ir jāsaskata tikai tas labais, nevis sliktais un ļaunas domas ir jāizmet ārā no galvas, jo ne pie kā laba tas tik un tā nenovedīs. Pietam katrs izvēlas savu iecienītāko ceļošanas veidu. Vieniem patīk braukt ar autobusiem, citus fascinē braukšana vilcienā, bet citiem patīk stāvēt ceļa malā, gaidot nezināmo. Nezināmo, kas sev līdz varēs atnest daudz patīkamu emociju. Tā kā ceļojiet kā vien jums patīk, negribēju veikt nekādu antireklāmu autostopiem, galvenais tikai, lai tas jums sagādā īstu baudu un neizsmeļamu prieku. Katrs ceļo kā vēlas