Lai tūristi būtu ieinteresēti valstī atgriezties vēl un vēl liela no zīme ir tūrisma videi. Un, pietam, nepietiek tikai ar lielisko dabu un interesantiem apskates objektiem. Te nu rodas jautājums vai Latvijas tūrisma vide ir pietiekoši demokrātiska un humānisma?

No viena puses, liekas, ka viss ir kārtībā. Pa Latvijas ielām staigā dažādas tautības un ādas krāsas cilvēki, neizjūtot nekādas diskriminācijas, neviens viņiem nebrūk virsū, pietam visos uzņēmumos ārzemnieki tiek laipni gaidīti. Bet no citas puses Cik reizes nav dzirdēti nepatīkami ganījumi par to, kā klubos izturas pret ārzemniekiem- pieprasa krietni lielāku samaksu nekā latviski runājušiem klientiem. Ziņas par kaut ko tādu izplatās gana ātri, laikam jau tas ir viens no iemesliem kāpēc ārzemēs parādās antireklāma par Latviju. 

  Runājot par klubiem, kafejnīcām un bāriem, tad jāsaka, ka brīžiem nākas novērot visai komiskas, bet tai pašā laikā bēdīgas situācijas, kad kāds ārzemnieks cenšas vairākas reizes bārmenei vai viesmīlei ieskaidrot ko īsti viņš vēlas. Viss nonāk līdz tam, kad klientam ar pirkstu ir jārāda, ka īsti viņš vēlas un kā mēmajā šovā sazināties tikai ar zīmju valodu. Tādos brīžos dažreiz neiztur nervi. Valodu nezināšana visai komiskā situācijā mēdz nostādīt arī mūsu valsts policiju, kad tie mēģina izdabūt dokumentus vai kādu informāciju no tūrista. Diez vai visiem tūristiem pietiks pacietības gaidīt, kamēr policists izsauks kādu no saviem kolēģiem, kuram ir nedaudz labākas valodu zināšanas, lai tikai pateiktu pāris teikumus tūristam un pēc tam vēl atvainotos par ilgo gaidīšanu. Bet nu policistu ir jāuzslavē par to, ka viņi vismaz izturas ar cieņu pret tūristiem. Vienīgais ir jāsaka, ka prasītos nedaudz vairāk patrulējošu policistu uz ielas, jo neviens nejutīsies laimīgs, kļūstot par kabatzagļa upuri. Domājot tālāk prātā nāk tas, ka uz Rīgas apskati ierodas ļoti daudz veci, turīgi Eiropas iedzīvotāji. Un te nu jāsaka, ka nedaudz atpaliekam no citu Eiropas valstu rūpēm par pensionāriem un invalīdiem. Brīžiem liekās, ka uz dažām ēkām vajadzētu blakus zīmei, ka pīpēt ir aizliegts, jāuzlīmē arī zīmi, ja invalīdiem ieeja ir aizliegta, jo par iekļūšanu ratiņ krēslā galīgi nav padomāts, bet ja arī ir izbraucamais celiņš, tad tas ir tik augsts, ka jābūt spēkavīram, lai veiksmīgi pa to uzbrauktu.

Kā pozitīvo var nosaukt to, ka valdība cenšas kaut ko darīt lielas labā. Ne velti tika risināts jautājums par to, ka latviski runājušam cilvēkam brauciens ar taksometru izmaksāja krietni lētāk nekā, piemēram, angliski runājošam cilvēkam. Ne velti arī tiek pārbaudīti naktsklubi, tikai šai sfērā ir vēl gana daudz darba. Latvijai ir liels pluss par to, ka vietējo iedzīvotāju attieksme ir ļoti pozitīva gan pret tūrismu, gan pret tūristiem. Neesmu redzējusi ne vienu reizi, lai kāds nepalīdzētu tūristam, kurš lūdz palīdzēt ceļa meklējumos, vai arī meklējot kādu padomu. Tā kā var droši teikt, ka pie Latvijas tūrisma vides demokrātijas un humānisma vēl var piestrādāt, bet kopējā situācija nav pārāk traka.