2006. gada vasarā savu darbību no studijas Rēzeknē uzsāka pasaulē pirmais un vienīgais radio latgaliešu valodā – Latgolys radeja. Trīs gadus Latgales radio radošā komanda ar sparu darbojās Latgales mūzikas popularizēšanas un arī veidošanas procesos. Viens no lielākajiem ieguldījumiem latgaliešu valodas un kultūras izplatīšanas jomā ir bijis jauno Latgales mūziķu dziesmu ierakstu veikšana profesionālā studijā. Bez tās Latgales mūzikai, latgaliešu dziesmām un dzejas valodai kā tādai ceļš pie klausītājiem un arī televīzijas skatītājiem visā Latvijā un ārpus tās robežām varbūt arī nebūtu tik drīz iespējams.

Latgales mūzikas sākums nav bijis viegls, tomēr interesants gan. Šobrīd nerunāsi par daudzajām latgaliešu tautasdziesmām, kas dziedātas gadsimtiem ilgi no mutes mutē vai lustīgajām večerinkām, kas pagastu centros uz dejām pulsēja simtiem apkaimes ļaužu. Mūsdienu Latgales mūzikas pirmsākumi meklējami vien pirms 10 gadiem. Sākumā tā saucamie mūziķi radīja dziesmas latgaliešu valodā savam un savu draugu priekam – tā teikt, lai pasmietos par sevi un saviem līdzcilvēkiem. Arī dziesmu saturs ir bijis visai primitīvs – vārdos izteikts tas, ko muzikanti redzējuši un dzirdējuši sev apkārt... Līdz ar Latgales radio skanējumu, mūsdienu latgaliešu mūzikai sākās cita ēra. Tādi mūziķi kā Borova MC, Bez PVN, Sovvaļņīks, Patrioti LG, Dabasu Durovys, Inga un Normunds, Baltie Lāči... un daudzas jo daudzas citas ir atradušas ceļu pie saviem klausītājiem. No sākotnēji Latgales radio arsenālā esošajām 100 latgaliešu dziesmām, šodien to kļuvis 3 reizes vairāk. Šī gada vasarā Latgales radio pārdzīvoja smagus brīžus – nelikumīgi darījumi ap un ar radio īpašumu, finansējuma trūkums, parādi un radio slēgšanas draudi, nu jau ir pagātnē. Visu šo peripetiju rezultātā Latgales radio ir ticis pie jauniem īpašniekiem. Kā vēsta Latgales radio mājas lapa, tad uz šo brīdi radio dala divi īpašnieki: 1% ir Ansim Atālam Bērziņam, bet 99% radio īpašuma pieder Rēzeknes – Aglonas diacēzei ar bīskapu Jāni Buli priekšgalā. Jauni īpašnieki – jauni likumi un tikumi! Vai tiešām būs tā, ka Latgales radio nedrīkstēs skanēt neviena dziesma ar Dievam netīkamiem vāriem?! Šīs izteiciens nav no zila gaisa pagrābts – tā, pēc Latgales radio dīdžeja vārdiem, esot teikuši jaunie īpašnieki. Un kas tad skanēs - rīta, pusdienu un vakara lūgšanas, rožukronis, mācītāju uzrunas..., pa starpām kāda latgaliešu tautasdziesma mūsdienu apdarē un viss pārējais - ne tikai latgaliešu, bet arī latviešu un ārzemju dziesmu krājums par mīlestību, seksu, attiecībām, jūtām, baudām, vilšanos ... – tiks izdzēsts vai klaji ignorēts?!

Ja atceramies Latgales radio sākotnējos uzdevumus un mērķus – tad tie paredzēja latgaliešu valodas popularizēšanu, cilvēku pašapziņas celšanu, atbalstu Latgales mūziķiem, caur dažādiem viedokļiem vispārējās sabiedriskās domas veidošanu... utml. Sākumā skaisti domāta ideja draud pārvērsties absurdā. Vecmāmiņu radio ar mērķi sagatavoties aizkapa dzīvei, vai garīgi noskaņotu personu dzīves vadīšana caur nepārtrauktu sprediķi radio viļņos nav tas unikālais, īpašais un neatkārtojamais, kamdēļ Latgales radio tika izveidots. Arī zaudētie: jauniešu un vidēja vecuma klausītāju auditorija, latgaliešu valodas daudzinātāju un latgaliešu mūzikas patriotu atbalsts, izveidotās sadarbības saites ar citu novadu medijiem, mūzikas producentiem un vispār inovatīvo ideju atbalstītājiem - noteikti kļūs par tiešu sākumu ceļā uz Latgales radio krahu. Kas un kā notiks rādīs laiks, bet atbalstu Latgales radio var izteikt mājas lapā www.munaradeja.lv