Pēdējā laikā ir tendence pieaugt cilvēku vēlmei pēc bioloģiskām un ekoloģiskām metodēm. Urbanizētā vide veicina dabīgu tieksmi pēc dzīvošanas saskaņā ar dabas likumiem, radot veselīgus apstākļus sev un savai ģimenei. Citiem tā ir modes lieta, tomēr lielais vairums Latvijas iedzīvotāju apjauš, ka ekoloģiskajos produktos ir sava dabīgā enerģētika. Ekobūvniecība dod iespēju ēkai saglabāt to organisko vidi, kas mīt mums apkārt un kuru iznīcina ķīmija – tiek saglabāts dabīgais līdzsvars un mazināta ēkas slodze uz apkārtējo vidi. Tā ir jauna celtniecības nozare, neņemot vērā to, ka tās pamati meklējami dažādu tautu tradicionālajās būvniecības metodēs. Celtniecībā veiksmīgi var izmantot mālu, salmu ķīpas, niedres, zāģu skaidas, čiekurus, skujas, kā saistvielu – govju mēslus, biezpienu, miltus utt. Kā piemēru var minēt māla kleķa mājas, kas arī tagad lielā skaitā sastopamas Zemgalē. Straupes pagastā pie Mežciemu ģimenes mājām ir uzstādīta Latvijā pirmā privātā saules elektrostacija. Vairāk nekā gadu ģimene meklējusi iespēju tikt pie elektrības, un izrādījies, ka ir elektrolīnijas, bet nav transformatora. Lai tiktu pie elektrības, būtu jāmaksā 13 000 LVL un jāievēro dažādi Latvenergo ierobežojumi, tādēļ ģimene meklējusi citas alternatīvas. Pirmo privāto solāro elektrostaciju Latvijā uzstādījis uzņēmums “Ecosol.”“Saules enerģijai Latvijā līdz šim ierādīta pabērna loma.

Enerģijas primārais avots ir saules gaisma, ne siltums, tādēļ aplams ir uzskats, ka mūsu klimatiskie apstākļi nav piemēroti saules enerģijas izmantošanai. Solārās sistēmas lieliski darbojas arī Somijā un Zviedrijā, kur ir pat mazāk saules,” uzsvēra uzņēmuma “Ecosol” vadītājs Aleksandrs Bērziņš un pauda gandarījumu, ka beidzot Latvijā saules siltuma ražotu enerģiju cilvēki izmantos ikdienas vajadzībām, jo līdzšinējie retie piemēri kalpojuši vien mācību un pētniecības vajadzībām.  Skaitļi un fakti, kas liek aizdomāties:

• Būvniecības sektora vajadzībām tiek patērēti 40% no kopējā enerģijas patēriņa pasaulē.

• Līdz pat 90% savas dzīves laika pavadām telpās. Kā liecina pētījumi, gaisa kvalitāte un tīrība iekštelpās mēdz būt 2 – 5 reizes zemāka, nekā ārējā vidē.

• Uzlabojot ēku iekšējo vidi iespējams paaugstināt tajā strādājošo darba produktivitāti līdz 16%.

• 30 – 50% ēkas logu izvietošana dienvidu pusē dod papildu telpas siltumu – līdz pat 40%.

• Siltumsūkņu patērētās elektrības un saražotā siltuma attiecības ir 1:5.

• Parastā ģimenes mājā gadā apkurei vidēji tērē 150 kWh/m2. Līdzīga lieluma pasīvā mājā, kurā komfortablu iekštelpu klimatu nodrošina ar minimālu enerģijas patēriņu – tikai 15 kWh/m2.

• Būvniecībā kubikmetrs koksnes cita materiāla vietā aiztaupa vidēji 0,8t CO2 izmešu.

Arī ekociematu ideja Latvijā nav jaunums. Šī ideja jau attīstās no laika, kad 2005.gadā tapa pirmais Latvijas ekociemats „Dziesmas” Indrā pie Latvijas – Krievijas robežas. Cilvēki ierīko savus dārzus un mājokļus, turpinot darbu tuvējā pilsētā. Latvijā pilnīgi pietiek zemes, lai visām Latvijas ģimenēm tiktu dota iespēja dzīvot ekociematos. Patiesībā zemes ir daudzreiz vairāk nekā vajadzīgs, lai ekociematos varētu dzīvot pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji, jo Latvijā ir 2 500 000 ha aramzemes (kopējā platība ir 6 400 000 ha) un, ja rēķinām, ka dzīvošanai varētu izmantot kādus 2 miljonus ha, tad sanāk, ka Latvijā mierīgi var dzīvot aptuveni 7 miljoni iedzīvotāju 1,4 miljonos ģimeņu (ģimenē vidēji 5 personas).

Šaubu nav, ka ekobūvniecībai Latvijā ir piemērota vide, un pēdējos gadus ir notikusi šīs nozares strauja attīstība, tomēr mēs pagaidām nevaram aizmirst arī ekonomiskos faktorus, un arī nākotnes vīzija nav skaidra. Tāpat arī trūkst speciālistu ar specifiskām zināšanām, iestrādēm un izpratni. Valsts līmenī šāda veida būvniecība nav aktualizēta un nenotiek informācijas aprite, un vēl joprojām tiek „reklamēti” kvantitātes principi, tomēr neatjaunojamo resursu samazināšanās aizvien vairāk liek domāt par enerģijas taupīšanu un bioloģisku apkārtējo klimatu.

Guna Miļusa

[1] http://www.tvnet.lv/zalazeme/printArticle.php?id=7754 (Interneta ziņu portāls; aplūkota 01.04.2009.)

[2] http://ozolciems.wordpress.com/2007/10/23/sildas-ar-saules-energiju/ (Dabigs.lv: zurnals par un ap dabīgam idejam; aplūkots 01.04.2009.)

[3] http://www.macies.celotajs.lv/publ/learn/building-lv/html/ch01.html (Lauku tūrisma mācību materiāli; aplūkots 02.04.2009.)

[4] http://www.tvnet.lv/zalazeme/green/article.php?id=10631 (Interneta ziņu portāls; aplūkots 02.04.2009.)