Vienkāršā formula
Droši vien nebūs īpašs pārsteigums, ja teikšu, ka Daugavpils Oranžais koris Ata Auzāna vadībā (iepriekšējās sezonas TV 3 šova „Koru kari” uzvarētājs) pamatoti izpelnījies popularitāti un ļoti sirsnīgu klausītāju labvēlību. Par to liecina arī pārpildītās zāles un papildkoncerti. Šī nedēļas nogale korim, pateicoties lielajai interesei, nebūs no vieglajām – ar jauno programmu „Atver acis” piektdien, 13. novembrī, uzstāšanās Aizkrauklē, sestdien pa diviem koncertiem Balvos un svētdien – plkst. 13.00 un 16.00 – Salaspilī, kultūras namā „Rīgava”.
Ar pozitīvo enerģiju Kora menedžeris Jānis Auzāns pamatoti uzskata, ka uzstādīts sava veida rekords – kopš februāra bijuši ap 140 koncertu. „Skatītāji mūs lutinājuši”, saka Jānis. „Zāles bijušas pilnas, pēc koncertiem patīkami saņemt tik labvēlīgas un sirsnīgas atsauksmes. Parasti uzskata, ka kolektīvi, kas radušies kāda šova rezultātā, pēc tam nepastāv. Ar Oranžo kori tā nav. Ar Ati pārrunājām, kas tad ir tā pastāvēšanas formula. Šī formula pavisam vienkārša: nav atšķirības starp skatītājiem jebkurā Latvijas novadā; būtiski, cik lielā mērā tu cilvēkus iesildi un nekad nepiemāni. Ja to dara no sirds, pieliekot vēl klāt kvalitāti, skatītāji vienmēr novērtē. Ja dzīve tagad grūta, koncertos cenšamies iedot pozitīvās enerģijas lādiņu. Tāda tā formula.”
Kori veidoja līvānietis Lūdzot pastāstīt par kora veidošanās sākumu, Jānis stāsta par brāli Ati, kurš jau iepriekš vadījis daudzus muzikālos kolektīvus un darbojies arī pats. Tā kā brāļi ir līvānieši, sākotnējā doma bijusi par Līvānu kori. Tikai sagadījās, ka tajā laikā Līvānu kultūras centrā veikti renovācijas darbi, un, tā kā Atis strādājis arī Daugavpilī, tad koris radās šajā pilsētā. Var teikt, ka Atis Auzāns, būdams vokālais pedagogs, visus jauniešus, kuri dzied korī, pazīst no agras bērnības un zina, ko katrs spēj. Tā kopā ar pedagoģi un koncertmeistari Tatjanu Basovu likti kora pamati.
Brālim nevar atteikt „Zinu, ka šajā „Koru karu” sezonā savākt dalībniekus bija daudz vieglāk”, uzskata Jānis. „Gribētāju netrūka, jo jau bija skaidrs, kas tas par šovu un kā tas notiek. Daugavpilī notika savādāk. Ar meitenēm nebija problēmu, jo Daugavpils tomēr liela pilsēta, daudz dziedošu jauniešu, izvēle ļoti liela. Ar puišiem gan grūtāk. Vietējie daugavpilieši izrādījās diezgan paslinki .Tad lidostā Atis saaģitēja Gunti Rasinu, viņš savukārt līdzi paņēma Juri Vucānu. Puiši pazina Ati kā mākslinieku un bija pietiekami traki, lai uz ko tādu parakstītos. Man pašam tobrīd darba profils bija pavisam savādāks, dzīvoju un strādāju Rīgā. Atis vienkārši piezvanīja un pateica: zini, tev būs jādzied. Kā es varu atteikt vecākajam brālim... Tā nu arī es iekritu šajā kolektīvā.” Koris raksturo vadītāju Jānis atceras, ka Atis savu kolektīvu veidojis pēc mazliet savādākiem principiem nekā citi kori. Lielākajai daļai pamatā jau bijusi esoša kora bāze, no kuras paņemts pamatsastāvs un klāt pieaicināti papildus dziedātāji. Oranžā kora dalībnieki sevi bija jau pieteikuši kā solisti, bet korī gan neviens nebija dziedājis. No vienas puses, tas Oranžajam korim devis dvēseli, jo katrs dziedātājs personība, jauns un perspektīvs. No otras – solistiem pēkšņi likt dziedāt korī ir diezgan sarežģīti. Ļoti nopietns darbs ieguldīts pie vokāla, lai varētu kopā sadziedāties. Lielais pluss un vinnests, pēc Jāņa domām – koris ļoti ātri ieguva savu seju. Paskatoties no malas (arī uz „Koru kari 2”) , var atklāt, ka katrs koris pamatā raksturo savu vadītāju. Tieši vadītājs ar savu sirdsdegsmi un dvēseli izveido kori tādu, kāds tas ir. Oranžais koris pilnīgi noteikti raksturo Ati – viņa muzikalitāti, attieksmi pret darbu.
Dziesma ir jāsajūt Sākums bijis smags. Jānis stāsta, ka vispirms jau nav bijis skaidrs formāts – kādu dziesmu ņemt, kas ir jārāda, kā jārāda, kāda vajadzīga horeogrāfija. Pirmās dziesmas bijušas kā taustīšanās. Jānis uzskata, ka gan toreiz, gan tagad patiešām svarīga ir dziesmas izvēle. Vadītājam dziesma jāsajūt un jāsaprot, kāds būs rezultāts. Parasti otrdienas vakaros Atis un Jānis kopīgi domājuši par dziesmas ideju, ko gribētu skatītājiem ar šo dziesmu pateikt. Tad no trešdienas mēģinājumi Daugavpilī, paralēli strādājot pie vokālās meistarības un horeogrāfijas vai, ja tā varētu teikt, liekot dziesmu kopā. Līdz svētdienas vakarā – rezultāts. Un skatītāju atbalsta sniegtais gandarījums par labi paveiktu darbu, kad atkal rodas apliecinājums – ne astoņu stundu garie mēģinājumi, ne nogurums, ne dažiem jauniešiem vai ik dienas ierastais maršruts Rīga – Daugavpils un otrādi nav bijuši velti. Līdz pat šim laikam, kad kopā ar Daugavpils Oranžo kori varam atvērt acis un justies laimīgi, ka esam dzīvi un dzīvojam.
5. decembrī plkst. 19.00 Daugavpils Oranžajam korim paredzēts lielkoncerts Rīgā, Ķīpsalas hallē. Kora menedžeris Jānis atzīst, ka brīnišķīga sadarbība izveidojusies ar Ķīpsalas halles vadību. Koncertā piedalīsies arī kora draugi: protams, Igo un Lauris Reiniks, Liene Šomase - šoreiz kopā ar savu Valmieras Dzelteno kori. Īpašs prieks, ka dziedās arī Ieva Kerēvica ar Madonas kori. Kā piebilst Jānis, tas noteikti būs interesanti. Anita Grīniece