Izrādās, ka kautrīgums sarežģījot dzīvi vairāk kā 40% cilvēku. Traki? Laikam būtu pienācis brīdis nedaudz no tā tikt vaļā. Vai ne tā?
Jo ieslīgšana depresijā, vientulība, nespēja iepazīties nebūt nav labākie dzīves pavadoņi.

Kā tad īsti ir?

Apkārtējie tevi vēro un secina: neprasme uzsākt sarunu, nevari izteikties – tulkojam kā augstprātību vai tomēr kautrīgumu. Vai vienkārši lūzerisma izpausme? Tu varbūt domā, ka nu apkārtējie saprot, ka esi vienkārši sasodīti kautrīgs, bet bieži vien patiesība izrādās pavisam savādāka – kolēģes aiz muguras tevi dēvē par vienu iedomīgu, neaptēstu tipiņu, kas ne ar vienu nekontaktē. Interesanti ir tas, ka izrādās, ka no šīs ligas blakus efektiem visvairāk cieš tieši stiprais dzimums, jo arī ļoti kautrīgām dāmām romantisko attiecību kvalitāte un biežums nebūt īpaši neatšķiras no atraisīto dāmu sasniegumiem. Un tātad, kautrīgās nebūt nav tik ļoti ar dzīvi neapmierinātas. Turpretim kautrīgie kungi ar dāmām saziņā ir visai ierobežoti, kur nu vēl pa tikšanos ar daiļo dzimumu runāt.

Viņu seksuālā dzīve ir nožēlojama, attiecības – nekādas... nomācoši. Un trakākais ir tas, ka tieši vīrietis ir tas, no kura tiek gaidīta iniciatīva, kā rezultātā sākas apburtais loks, no kura izejas, ja vien sevi nepārmaini, patiesībā nav. Nu jā, vēl jau pastāv brīnuma iespējamība...
Tomēr kā attaisnojumu pieminēsim to, ka sabiedriskums saistās ar tieksmi iziet cilvēkos. Kautrīgumu rada bailes tieši no šī kontakta. Sastopami kautrīgi un vienlaikus ļoti sabiedriski cilvēki, un tāpat – atraisīti un nesabiedriski ļaudis. Pirmie – iemesti jaunā situācijā sajūtas apdraudēti, jo vēlme baudīt saziņu, apdraud bailes no tās pašas sabiedrības. nesabiedriskie nejūtas sliktāk par viņiem, jo savu saskarsmes prasmi necenšas apliecināt, viņu tieksme veidot kontaktus ir mazāk izteikta, tas viss pasargā no vilšanās.

Sabiedriskums un kautrīgums ir lietas, ko tomēr daļēji nosaka iedzimtība, otrs ieguldījums ir sociālajai pieredzei. Tātad, kaut arī mūsu kautrīguma līmenis ierakstīts gēnos, dzīve nav jāpavada izvairoties no romantiskām attiecībām!
Varbūt var kaut kā iemācīties nekautrēties?

Jā, tādēļ sāksim jau tagad trenēties.

1. Pacenties izskatīties draudzīgs. Sarežģīti? Nekā – sāc ar smaidu. Ar smaidu spogulī, ar smaidu pārdevējai, ar smaidu visai pasaulei.
2. Kad būsi iemācījies smaidīt, sāc smaidam pievienot arī kādu vārdu, piemēram, veikala pārdevējai uzsmaidiet un sakiet: “Labdien!” vai “Kā klājas tirdzniecībā?”. Arī nekā sarežģīta. Ar laiku iemanās.
3. Vai zini, ko nozīmē sarunas par neko? Tās tev palīdzēs iziet no apjukuma brīžos, kad apjucis sāksi panikot – par ko lai runāju, man taču nav ko teikt! Visa sāls šādām sarunām ir tajā, ka tās ir sarunas par jebkādu tēmu, visērtāk un ierastāk – par laiku. Politiku un reliģiju neaiztiksim. Var nebeigties labi.
4. Tad, kad esi aprunājies par laika apstākļiem vai kādiem citiem niekiem, vari savam interešu objektam uzjautāt: “Varbūt aizejam iedzert kādu kafiju?” Nebaidies, ja tev atteiks, jo iedomājies cik garlaicīga būtu dzīve, ja visi tev uzreiz visam piekristu. Nomirtu no garlaicības nedēļas laikā. Tomēr apgūstot māku draudzīgi un nepiespiesti aicināt līdzi, panākumi neizpaliks. Atceries, ka uz šīs planētas tu neesi vienīgais vientuļnieks un ir pavasaris... Uzdrošinies spert pirmo soli un uzrunāt!