“Būt par daļu no starptautiskā tīkla vienmēr ir vajadzīgi un vērtīgi, lai sasniegtu pēc iespējas vairāk informācijas,” tā- Helēna Sildna, Tallin Music Week virzītāja. Jautājot par Baltijas mūzikas pasākumiem, nav viegli uzstādīt noteiktus standartus. Gan Latvijas festivāls Positivus, gan Tallinn Music Week ir salīdzinoši jauni notikumi. Galvenais, neskatoties uz to, ir kļūt atpazīstamiem Eiropā. Pierādīt, ka Baltija nav post-padomju telpa bez kvalitātes kritērijiem.

Sildna skaidro, ka, lai aicinātu mūziķus uz šejieni, ir jābūt labiem kontaktiem.”Mums jāsaprot, ka Eiropas izklaides industrijai ir savi regulējumi un darba prakse, arī drošības, nodokļu, vides jautājumos, līdz ar to arī šeit tādas lietas ir jāpārzin perfekti.” Eiropas Festivālu asociācija Yourope ir šobrīd vienīgā globālā šāda veida organizācija. Tās galvenie uzdevumi ir atbalstīt festivālu industriju, arī nodrošināt ar vajadzīgo informācijas apriti. “Ļoti labs solis ir tas,ka Positivus šogad ir pirmie,kuri pieteikuši savu dalību organizācijā. Integrācijas ziņā- ieguvums,” tā skaidro Ģirts Majors, Positivus festivāla direktors. “Yourope iekšienē ir arī talantu apmaiņas programmes, kas ietekmētu arī mūsu reģionu.”Piemēram, CEETAP programma paredzēta Centrāleiropas valstīm, lai savā starpā “mainītos” ar festivālu mūziķiem. “Ceram, ka izdosies pievienoties arī ETAP programmai, kas paredzēta vairāk Rietumu valstīm,”tā Majors.

Helēna Sildna min, ka “Positivus pievienošanās asociācijai rosina visu Baltijas valstu atpazīstamību”. Nav noslēpums, ka liela daļa ārvalstu delegātu nav guvuši pilnīgu sapratni par Baltijas valstu darba praksēm, bieži vien jautājot, vai, teiksim, viesnīcā ir internets. Tas šķiet mazliet absurdi, taču savā ziņā ir pašu izklaides industrijas cilvēku atbildība. Informācijas telpa, kas ir atvērta, šādus aizspriedumus noteikti mainītu, kaut vai tā iemesla dēļ, ka šeit, Baltijā, mūziķi ir tikpat progresīvi un eiropeiski kā Lielbritānijā vai Ņujorkā.

Cīņa par labākām grupām vienmēr ir topā, galvenokārt tādēļ, ka jauno mūziķu šobrīd ir ļoti daudz. Otrs factors ir- kā iekļaut Rīgu kopējā koncertlistē. Piemēram, ja ir koncerti Stokholmā un Tallinā, būtu tikai loģiski iekļaut Rīgu. Līdz šim tas bija dārgi un problemātiski telpu dēļ, tādēļ cerams, ka Palladium koncertzāle vismaz daļu no šķēršļiem mazinās.”Mēs nevaram gaidīt, ka grupa,kas uzstājas Spānijā, brauks uz Latviju nākamajā dienā, loģistikas ziņā tas nav apvienojams,” stāsta Majors.

Vēl svarīgi ir sekot līdzi, kurš izdod ierakstus, kurš dodas tūrēs, noskaidrot honorāru izmaksas. Labas attiecības ar aģentiem kopā ar iepriekšminēto- saka Sildna. “Ideāli, ja koncertu organizatori strādā ar tiem pašiem aģentiem ik gadu un interesējas par grupām gan sākumā, gan,kā tās attīstās turpmāk.”

Cena festivālam Latvijā šobrīd ir relatīvi zema. Ja Lielbritānijas 3 dienu pasākums maksā 150 latus un vairāk, tad šeit par divām dienām maksājam vien nepilnus 40 latus. Lētā cena pagaidām nodrošina labu auditoriju, tostarp, arvien pieaugošo igauņu publikas apjomu. Vidēji 1000 cilvēku no Igaunijas, bet no Lietuvas- ap 400-500. “Manuprāt, lokālā tūrisma ziņā tas ir win-win. Izklaides mīļotāji saņem pilno paketi trīs dienu garumā ar iespēju nakšņot uz vietas, bet tūrisma aģenti un informācijas biroji saņem savu artavu,” secina Sildna.