Foto: Marcus Troiano

Daudzas apskates vietas Latvijā netiek gana pienācīgi novērtētas tikai viena iemesla dēļ – tās mums šķiet banālas un pašas par sevi saprotamas. Tādēļ nolēmu iztaujāt paziņas- ārzemniekus par skaistākajiem tūrisma objektiem Latvijā, kas viņiem palikuši atmiņā pēc mūsu valsts apmeklējuma. Latvijā taču ierodas tūristi no dažādām pasaules malām. Kas viņiem pie mums patīk? Varbūt viņu viedoklis atsvaidzinās manu skatu uz ikdienišķām vietām, par kurām mēdzu piemirst?

Teds Hegstrēms no Zviedrijas jūsmo par Baltijas valstīm jau 20 gadus. „Rīga- Baltijas Parīze,” īsi raksturo mūsu galvaspilsētu Teds. Viņam patīk pilsētas sirdī izvietotais Brīvības piemineklis, kā arī 17. gadsimtā tapušie Zviedru vārti. Tie ir vienīgie vārti no astoņiem, kas saglabājušies pilsētas aizsargmūrī līdz mūsdienām. Noderīgs un interesants bijis Okupācijas muzejā pavadītais laiks, jo tajā attēlota Latvijas vēsture no Livonijas, krievu, padomju, vācu, zviedru un poļu laikiem. Šo muzeju ir apmeklējuši daudzi lielo valstu prezidenti. Piemēram, Somijas prezidente Tarja Halonena un Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs.
Tedam ļoti tīk vecpilsētas skaistās ēkas – turklāt tādu esot tik daudz! Bet, lai iepazītu Rīgu, labākais veids, kā to izdarīt, ir braucot ar tramvaju. „Aizraujoša vieta ir Rīgas Zooloģiskais dārzs, ar daudz dažādu sugu dzīvniekiem,” min zviedrs.

Viņš par ļoti skaistu vietu Latvijā min Gaujas Nacionālo parku Siguldā, kur skaisto ainavu papildina šķērsojošā upe Gauja. Ievērības cienīga ir arī Ventspils. Šī pilsēta bija nozīmīga pilsēta Hanzas Savienības pastāvēšanas laikā. Arī tagad tā sāk iegūt patiesi interesantas un modernas pilsētas aprises. Šobrīd tajā ir daudz modernu skulptūru. „Latvija ir brīnišķīga valsts,” šādiem vārdiem mūsu sarunu noslēdz Teds.

Ejazam no Indijas Latvijā vislabāk patīk Vecrīgā un Siguldā. Siguldā ir ļoti skaista daba. Savukārt Vecrīgā redzamais it kā nav nekas īpašs, bet tas, kas piesaista, ir Vecrīgas stils un miers, jo tā nav tik ļoti burzmaina kā Stokholma vai kāda pilsēta Francijā, bet gan maza un viegli uztverama pilsēta.

Janai no ASV patīk ārzemju tūristiem neraksturīga vieta – Ērgļi. „Vasarā tā ir ļoti zaļa pilsēta, kura ir saņēmusi balvas par dārzniecības skaistumiem,” teic Jana. Viņai patīkot arī Liepājas centrs, kur var iegādāties skaistas, latviskas mantas – ādas izstrādājumus, audumus, rotas lietas, kokdarbus utt. Labi iepirkties var arī Liepājas tirgū.

 Ar mani labprāt piedzīvojumā dalījās arī Markuss no Kanādas, kurš pērn, apceļojot daudzas Eiropas valstis, jūlijā uz divām dienām pabija Latvijā. Viņš ar CouchSurfing vietnes palīdzību apmetās pie latviešiem, kuri esot bijuši fantastiski – gan pagatavoja tradicionālos latviešu ēdienus, gan pastāstīja par Latvijas vēsturi, kultūru un pilsētu. „Es domāju, labākais veids, kā iepazīt pilsētu, ir apmetoties pie vietējiem iedzīvotājiem! Mani naktsmāju devēji izrādīja pilsētu, un daudz ko redzēju!,” informē Markuss. Viņam ļoti paticis staigāt pa Rīgu.

„Tā ir liela pilsēta, ļoti atgādina veco pasauli un pagātnes impērijas. Rīga atgādina mazliet Vīni – dažādās vietās arhitektūra ir ļoti līdzīga. Bet, staigājot apkārt, nākas apjaust, ka Rīga ir arī ļoti moderna pilsēta – ir debesskrāpji, jaunas kafejnīcas un bāri. Interesants jaunā un vecā sajaukums!” raksturo Markuss.

Saistošākie mirkļi no Rīgā pavadītā laika bija pastaiga Jūgendstila ēku rajonā. „Arhitektūra tur ir fantastiska! Esmu reti novērojis tik lieliskas ēkas! Tur biju gan no rīta, gan vakarā, un bija ļoti interesanti iet pa ielu un lasīt, kurā gadā katra ēka tika uzcelta, un redzēt, kā tagad tās tiek izmantotas (daudzas ir vēstniecības),” savās zināšanās dalās Markuss. Viņam arī ļoti patika vakariņas jaunatvērtajā Mārtiņa Sirmā restorānā „Māja”, kurā iespējams nobaudīt tradicionālo Latvijas virtuvi, taču ar modernu uzliesmojumu. Jaunietis iesaka izmēģināt šo vietu arī citiem. Turklāt restorāns atrodas skaistā Rīgas vietā, kurā labi saglabājušās vecās koka ēkas. Kā mums vietējiem zināms, tas ir Kalnciema ielas rajons.

Nobeigumā Markuss teic: „Vairāk par visu, es izbaudīju klaiņošanu pa ielām un to, ko es tur redzēju.”

Madara Valtere