Foto: Žanneta Kaminska

Tā nu sagadījies, ka ikdienā ceļojuma maršrutus izvēlamies jo tālāk no mājām, jo labāk. Ja nu ne Ēģipte, tad vismaz Tallina. Un ja pat tik tālu nespējam doties, tad vismaz uz Liepāju vai Daugavpili. Šoreiz nolēmām labot savas kļūdas un apciemot mūsu metropoles sirmo vecpilsētu kādā sestdienas pēcpusdienā! Tā teikt – iejusties Rīgas ciemiņa ādā…

Diemžēl nekādu debesmannu potenciālajiem Rīgas viesiem gan piesolīt neizdosies. Sezona beigusies! Tūrisma sezona. Grūti gan tā pirmajā brīdī izprast šā jēdziena patieso nozīmi. Spēju iedomāties pludmales sezonas beigas. Saprotu, ka slēpošanas un citu ziemas izklaižu veidiem ir savas likumsakarīgās sezonas beigas. Kas tieši varētu traucēt tūristiem (un pašmāju ciemiņiem) iepazīties ar galvaspilsētas skaistumu visu cauru gadu – to saprast nespēju.
Tačum neatkarīgi no manām aprobežotajām prāta spējām, Rīgā tūrisma sezona ir beigusies un beigta balle! Lai arī savā apzinīgajā mūžā nespēju atcerēties, ka Daugava oktobra beigās kādreiz būtu aizsalusi, apskatīt vecpilsētas siluetu no upes puses vairs nav ļauts un tūristu iecienītie kuģīši jau devušies ziemas miegā. Atceros aizvadītā gada februārī trakulīgu braukāšanos tūristu ātrlaivā pa Stokholmas piepilsētas ūdeņiem…

Arī tiem, kas par zināmu samaksu labprāt izbraukātu Vecrīgas šaurās ieliņas velloratiņos, nākas samierināties ar romantisku pasēdēšanu uz Līvu laukuma mitrajiem soliņiem, jo arī šāds pakalpojums ārpus stingri noteiktās sezonas jums ir liegts.
Pirms dažiem gadiem ziemas pašā viducī minus divdesmit trīs grādu aukstumā starp lidmašīnu reisiem uz dažām stundām nokļuvu Prāgas centrā. Aizdomu pilns iekārtojos pie galdiņa ielas āra kafejnīcā zem nosniguša lietussarga. Jau pēc desmit minūtēm gāzes sildītāja un karstas augļu tējas iespaidā cepure ieslīdēja somā un drīz tika novilkta arī biezā ziemas jaka. Neskaitāmi atbraucēji un vietējie sārtiem vaigiem un platiem smaidiem baudīja burvīgo ziemas vakaru tieši uz ielas.
 

Aizvadītā gadā novembra sākumā Tallinas rātslaukumā līdzīgā situācijā baudījām pēc kanēļa smaržojošu karstvīnu un klausījāmies tur pat netālu uz brīvās skatuves muzicējošo jauno mākslinieku varējumā. Cienītās dāmas un godātie kungi! Arī šāds pakalpojums jums ir liegts, ja nodomāsiet Rīgu apciemot kaut vai dienu pēc svinīgās sezonas noslēgšanas cermonijas!
Paši no sevis prātā nāk kādas krievu kinoindustrijas leģendā izteiktie vārdi: “Russo turisto – obliko morale”! Lai nu ko, bet par “obliko morale” mēs savā galvaspilsētā rūpējamies ar pilnu atdevi! Nekas TĀDS pie mums nenotiks!
Žēl tikai, ka šīs rūpes pilnībā atstājušas novārtā gan Russo turisto, gan Brito un Svedo turisto, gan arī mūsu pašu – Latvo turisto… A dvēsele tak prasa kaut ko lielu un skaistu!

Ja nu gluži klubiņi ar skaļu mūziku un bezrūpīgo jauniešu dīvainām izdarībām nav jūsu nepiepild;itais bērnības sapnis, ja vien erotisko masāžas salonu apmeklējums nešķiet gana jautrs, ja dibens no sēdēšanas uz aukstā Līvu laukuma soliņa kļuvis nejūtīgs, tad pēdējais laiks sākt domāt par laimīgo ceļu mājup…
Sestdienas vakars. Vecrīgas sirds. Vienīgie satiktie – daži garāmgājēji, kuri visticamāk vecpilsētu izvēlējušies kā tuvāko ceļu mājup…

Gints Gavers