Foto: Madaa Valtere

Ik nedēļu var manīt vairāk birstošu lapu, kuras zaudē savu ierasto zaļo krāsu, kļūstot dzeltenas, brūnas un kādas tik ne. Man radās jautājums, kādēļ tas tā notiek – no kurienes nāk šī krāsu daudzveidība. Var jau vienkārši apbrīnā skatīties uz tām vai priecīgi spert uz priekšu nokritušās lapas (šāda privilēģija ir vislielākais prieks, ko saņemu no rudens), bet šoreiz gribas uzzināt par šo ierasto lietu kārtību.
Izrādās skaidrojums ir pavisam vienkāršs – koki gatavojas ziemai. Vasarā koku lapas ar sakņu palīdzību uzsūc zemē esošo ūdeni un no gaisa saņem oglekļa dioksīdu. Augi izmanto sauli, lai ūdeni un oglekļa dioksīdu pārvērstu skābeklī un glikozē, vielā, ko dzīvie organismi izmanto kā enerģijas avotu. Šo pārveides procesu, kā mums skolā mācīja, sauc par fotosintēzi, un tās norisi sekmē hrolofils, kas piešķir lapām zaļo krāsu.

Kad dienas sāk kļūt īsākas un ātrāk iestājas tumsa, augiem pietrūkst gaismas un fotosintēze vairs nevar notikt tādos apmēros kā vasarā. Līdz ar to kādā brīdī lapas vairs nespēj saražot pat tik daudz enerģijas, lai uzturētu sevi. Tādēļ koki, lai taupītu savus resursus, lēnām atbrīvojas no tām. Lapas, nesaņemot barību, nevar uzturēt zaļo hrolofilu, kurš tad pazūd un lapas kļūst dzeltenas vai oranžas.
Sākoties lapkritim, dažu koku, piemēram, kļavu lapas kļūst koši sarkanas un violetīgas, jo tajās pēc fotosintēzes apstāšanās joprojām atrodas glikoze. Tās pārvēršanos sarkanā krāsā izraisa saules gaisma un aukstās naktis.
 

Turpretī brūnumu dažu koku lapās, piemēram, ozolos, izraisa atkritumu paliekas lapās. Vielas, kuras piešķir lapām citas krāsas, iespējams, ir bijušas arī vasarā, tikai mēs tās nevarējām manīt hrolofila dēļ.
Šobrīd gan par lapām cilvēki savu sajūsmu neizrāda un par tām nerunā, bet zinu, ka tās nepamanītas nepaliek. Man tās sagādā prieku, it sevišķi zemē nokritušās. Kādēļ? Jo ielu asfalts vai grants ceļi vairs nav kaili, un sajūtu to omulīgu klātbūtni, gan ejot pa ceļu dienā, gan vēlajos, tumšajos vakaros, dodoties mājās.

Savukārt šodien padzirdēju, ka Sigulda ir atvēta lapu aplūkotājiem dabā, tomēr, tagad tur var redzēt daudz, daudz dzeltenu lapu. Laba lapu vērošana un brīvdienu pavadīšana sanāks arī dabas parkos, piemēram, Rāznas nacionālajā parkā, vai dodoties izbraucienā uz kādu no Latvijas pilīm.

Madara Valtere