Zvārde - šis nosaukums asociējās ar poligonu. Zvārdes poligons daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir atpazīstams vietas nosaukums, tomēr retais īsti saprot par ko ir runa un kas šajā poligonā notikās. Nē tur neskraidīja zaldātiņi un nespēlēja kariņu, kā tas notiek laiku pa laikam Ādažos, te bija bumbu mešanas poligons, stratēģiskās nozīmes bumbvedējiem!

Pirms poligona ierīkošanas pagastu nopostīja karš. Ir vieta – Cūkutukums, kur vācieši ar krieviem mainījās 16 reizes. Šķembas mērķu zonā ir visur. Un arī nesprāgušas bumbas mētājas daudzviet virszemē. Mērķu zona ir atmīnēta, tomēr šeit labāk divreiz padomāt, pirms iedurt lāpstu zemē, bez vajadzības nevajadzētu rušināties pa zemi. No 1954 - 1993.gadam šeit bija aviācijas uzlidojumu poligons un ne tikai.

Šāva arī no „Neuzvaramā” ieročiem. Aptuveni 19800 kvadrātkilometru lielu teritoriju bija pārņēmusi Padomju armija. Pati mērķu zona bija dziļāk mežos un aizņēma aptuveni 1800 kvadrātkilometru teritoriju. 78% no teritorijas klāj meži, purvi un aizaugošas pļavas. Ceļi poligona laikā bija visai nosacīti.

Tikai deviņdesmito gadu vidu tika uzbūvēts normāls grants ceļš, kas savienoja Kokmuižu ar Striķiem. Pārējos ceļus ar laiku sabūvēja mežu īpašnieki, lai tos varētu apsaimniekot. Braucot Zvārdē no Kokmuižas puses noteikti jāredz Kerliņu baznīcas drupas.

Pretējā ceļa pusē atrodas Kerliņu ezers. Liekas, ka visas piekļūšanas iespējas šim ezeram beidzās pie aizsargbomja un zīmes „Privaten” Droši vien īpašnieks ir cilvēks ar labu humora izjūtu un uzrakstījis šādi, lai pat vācietim būtu skaidrs, kas ir saimnieks šajā vietā. Tomēr turpat ir lieliska viesu māja, kur var pat pavadīt nakti pēc copes. Šis ezers nav dabas parka teritorijā.

Dabas parks stiepjas līdz Riteļu kapiem, iekļaujot Svētaiņu ezeru, tad kādu gabalu stiepjas gar ceļu, kas izved uz Saldus – Ezeres šosejas un aiziet uz Kursīšu pagasta pusi. Kerliņu ezers ir pats dziļākais – vidēji, cik atceros ap 28 metri. Kerliņu baznīcas dīķis (dabā tie ir vairāki) atrodas kādi 400 metri tālāk.

Apmēram 5 kilometri tālāk pa ceļu kreisajā pusē ir Smuku kalns. Vēl pēc kilometra labajā pusē ir pavisam maziņš celiņš apm. 300m pa zemes ceļu un tur atrodas iekopta atpūtas vieta.

Tas ir neliels laukums dažām automašīnām, tur ir galds, sēdvietas un 50 metri uz leju ir Svētaiņu ezers. Izbraucot atpakaļ uz ceļa pēc apmēram kilometra labajā pusē ir zemes ceļš un 40 metri līdz tam pašam ezeram. Atšķirība liela – tusētgribētajiem nav tālu jābrien līdz ūdenim, tas ir 5 metrus no stāvvietas. Izbraucot uz ceļa, pēc 300 metriem ir grants ceļš pa kreisi. Pa to ceļu pēc apmēram 250 metriem kreisajā pusē būs karjera, nesprāgušas bumbas utt. No šīs vietas uz priekšu bija pati aktīvākā bumbošanas vieta. Šeit bija mērķu zona. Bumbu izrautās bedres ar tehniku aizgrūda ciet, bumboja un atkal bēra ciet un tā 40 gadus. Sevišķi labi sabumbotās vietas var redzēt ziemā, kad nav sniega un koku lapu. Tālāk pa karjeru ceļu nav jēgas braukt, ceļš sazarojas vairakkārt (liela apmaldīšanās iespēja) un beidzās dziļi mežā ar strupceļu. Turpinot ceļu pa galveno ceļu, izbraucot klajumā, kreisajā pusē (apm. Pēc 1,5 km.) ir Rīteļu kapi. Pareizāk sakot kapu atliekas.

Šie kapi ļoti intensīvi tika bumboti un šobrīd atgādina bedrainu pļavu. Rīteļiem pretējā pusē atrodas karjera, kur iznīcināja nesprāgušo munīciju. Turpināt braukt pa šo ceļu ieteiktu tikai vasarā. No Rīteļiem šis ceļš apmēram pēc 7 – 8 km atdursies pret Saldus – Ezeres šoseju. Atgriežoties uz galvenā ceļa, nākamais apskates objekts ir Kurgāna atliekas. Šis ir komandieru postenis, no kura tika vēroti un koordinēti uzlidojumi. Vēl apmēram pēc kilometra, labajā pusē pavērsies skats uz Odzēnu ezeru. Tas ir seklākais no trijiem lielajiem ezeriem – tā vidējais dziļums aptuveni 4 metri. Dziļākā vieta – 8metri. Tam ir ļoti ērti piebraukt, jo atrodas no ceļa tikai 15 metrus.