Senā Ikšķiles baznīca Daugavas krastā tika sagrauta Pirmā pasaules kara laikā. Vairāk kā piecpadsmit gadus luterāņu draudze iztika bez sava dievnama. Pieminekļu valde rosināja vecās baznīcas ēku restaurēt pirmatnējā izskatā, bet draudzei trūka līdzekļu. Trīsdesmito gadu sākumā tika pieņemts lēmums: veco baznīcu neatjaunot, bet celt jaunu Ikšķiles centrā. Draudze iegādājas zemi un tika izsludināts ēkas projekta konkurss.

Rītos un svētvakaros

Konkursā uzvarējis pazīstamais arhitekts Pauls Kundziņš (no slavenās teologu Kundziņu dzimtas). Baznīcas pamatakmens tiek ielikts 1931. gadā un celtniecība izmaksājusi 48 tūkstošus latu. Lai saņemtu bankas kredītu baznīcas celšanai, draudzes priekšnieks, pērminderis un vēl vairāki citi draudzes locekļi ieķīlājuši savus īpašumus. Pēc pāris gadiem baznīca tiek iesvētīta. Viens no tās lepnumiem – lielā un iespaidīgā altārglezna „Dod mums savu svētību, Jēzu!”, kuras autors ir ikšķilietis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Jānis Kuga (tagad glezna glabājas Rundāles pils muzejā). Otrs lepnums, kas sāka rotāt baznīcu vēl pēc gada – tornī uzstādītais zvans ar uzrakstu „Skani mums rītos, skani svētvakaros!” (zvans ticis izgatavots Liepājas kara ostā).

Domās mozaīkas jāsavieno

Kā redzams baznīcā apskatāmajā fotoizstādē, sešdesmitajos gados iekštelpas pārvērtās līdz nepazīšanai – līdzīgi stalažām izveidotajos plauktos glabājās grāmatas no Valsts bibliotēkas krātuves. Savā ziņā, protams, šai baznīcai laimējās: grāmatas ir pavisam kas cits nekā, piemēram, Baldonē – plastmasas rullīšu izgatavošana, tomēr tikai 1999. gada Ziemassvētku vakarā draudze varēja atgriezties savās telpās. Sākās arī baznīcas sakopšanas un restaurācijas darbi. Īpaša vērtība ir mozaīkām altāra kreisajā un labajā pusē. Draudzes priekšniece Spodra Zirne skaidro, ka abas mozaīkas domās jāsavieno un tad atklāsies vēstītais stāsts: gan cilvēka ceļš uz debesīm pie Dieva, gan ainas no senās vēstures, kad kristības notika Daugavas ūdenī. 2005. gadā draudzei pienāca ļoti nozīmīgs brīdis – arhibīskaps Jānis Vanags baznīcai piešķīra Svētā Meinarda vārdu.

Brīva krāsu improvizācija 

Īpašā telpā baznīcā regulāri notiek mākslas izstādes. Pavisam aizrautīgi noritot vasaras Mākslas akadēmijas studentu ikgadējie plenēri Ikšķilē. Tad gan zālājā pie baznīcas, gan iekštelpās – it visur esot jauno mākslinieku darbi, kurus vērtē autoritatīvi meistari.. Pašlaik dievnamā skatāmi Romāna Rudzīša darbi. Zirnes kundze laipni pastāsta un parāda, ka gleznotājs visvairāk pievērsies ainavu tēlojumam. Romāns Rudzītis nav ieguvis akadēmisku mākslas izglītību. Ar glezniecību sācis nodarboties jau brieduma gados, zināšanas ieguvis vairāku mākslinieku studijās līdz glezniecība kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Darbos redzama Latvijas daba dažādos gadalaikos, pausta attieksme pret dzīves pamatvērtībām, pārdomas par mūžīgo un laicīgo. Visbiežāk gleznās vērojama brīva krāsu improvizācija, spilgti otas triepieni. Šī izstāde, tāpat kā pati baznīca, apskatāma sestdienās no plkst. 15.00 līdz 18.00 un svētdienās no plkst. 11.00 līdz 13.00.

Taču, ja Ikšķilē nolemts būt kādā citā laikā, draudzes priekšniece aicina viņai piezvanīt – tālrunis 26533029, tad arī varēs vienoties par dievnama un izstādes iepazīšanu.

Zvanu spēles skanējums

Spodra Zirne visus mīļi ielūdz otrās Adventes svētdienā (6. decembrī plkst. 11.00) apmeklēt Slokas ev. lut. draudzes ansambļa „Slokas zvani” koncertu. Par sevi ansambļa dalībnieki portālā www.zvanumuzika.lv saka: „”Slokas zvani” pastāv jau 10 gadus. Toreiz, pašā sākumā, tas bija tikai sapnis, ka mēs kādreiz spēlēsim 5 oktāvas... Tomēr šodien tā ir īstenība. Pa šiem gadiem ir izveidojies stabils sastāvs, kurā spēlē desmit mūsu draudzes jaunieši, ziedojot savu brīvo laiku un enerģiju vienam mērķim – radīt brīnišķīgu zvanu spēles skanējumu. Spēlēt zvanus mums nozīmē kalpot Dievam – būt par Viņa instrumentiem.”