Muzeja dibināšanas gads ir 1989., bet par tā radītājiem un vēsturiskā mantojuma un dokumentācijas pamatlicējiem uzskatāmi Holokaustu pārdzīvojušie un vēsturnieks Marģeris Vestermans. Vien pēc septiņiem gadiem materiālu krājums bija tik apjomīgs, lai tiktu izveidota pirmā ekspozīcija plašākai auditorijai. Pirms septiņiem gadiem ekspozīcija tika izvietota jau trīs zālēs, un, kā jau varat nojaust, tā vēsta par ebreju vēsturi līdz pat liktenīgajam 1945.gadam, bet vēlāk tika radīta īpaša ekspozīcija, kas piemin cilvēkus, kuri savas spējas un iespējas pilnībā veltījuši tam, lai glābtu ebrejus no nežēlastības un bojāejas.

Ebreju garīgās dzīves centra atdzimšana

Muzejs ir plaši apmeklēts un piesaista plašu interesentu loku, kā arī izveidots nu jau ievērības cienīgs fondu krājums. Muzejs ir ne vien kultūrvēsturisko vērtību lolotājs un sargātajs, bet arī pilda zinātniski pētnieciskas institūcijas un dokumentācijas centra funkcijas, līdz ar to kļūstot par visai autentisku un daudzfunkcionālu vienību. Šeit tiek arī regulāri veidotas dažādas izstādes, kuras nes sevī arī starptautisku raksturu, vēstot par ebreju kopienas traģēdiju, tās turpmāko ceļu. Līdz ar to notiek sadarbība arī ar ārvalstīm, kas galvenokārt orientēta uz Holokausta analīzi, upuru piemiņu un, kā jau iepriekš minēts, uz to cilvēku apzināšanu, kas ebrejus ir glābuši, riskējot ar savu dzīvību. Muzejā tiek demonstrētas arī dokumentālās filmas „Kadiš” un „Rīgas geto melodijas”.

Ebreju simbolika

Katrā ziņā ebrejiem ir ārkārtīgi interesantas un bagātīgas tradīcijas, sabiedriskā dzīve un inteliģences pārstāvji, kas ir saistoši ar interesantu veikumu, jo ebreju dzīve Latvijā tomēr sniedzas 400 gadu senā pagātnē. Līdz ar to muzeja darbības pamatnostādne ir orientācijas uz starpetnisko saskaņu Latvijā un visā pasaulē veicināšanu. Potenciālie interesenti ir Latvijas skolu jaunatne, ārvalstu tūristi, vietējie iedzīvotāji, pētnieki un vēsturnieki.

Ebreju nodedzinātā sinagoga – piemiņas vieta 

Ebreju tauta ir viena no vecākajām tautām, kurai neapšaubāmi ir nozīmīga loma Latvijas vēsturē, arī Rūdolfs Blaumanis «Skroderdienās Silmačos», «Trīnes grēkos» un citur ir spilgti attēlojis ebreju sadzīvi, kas ir spilgta, interesanta un raksturojama kā pārtikusi. Paaudžu maiņa – šādu atbildi sniedz skolēni uz jautājumu, kas nepieciešams, lai negatīvā attieksme mainītos.