Katlukalna baznīca (tikpat kā Rīgā, nedaudz uz Ķekavas pusi, pāri Daugavai iepretī Ķengaragam) pārsteidz, jau atverot vārtus. Nelielais dārziņš ir tik skaists arī vēlā rudenī un pārpilns dažādiem dekoratīvajiem kokiem un krūmiem. Protams, neparasta jau pati baznīca ar apaļo kupolu – luterāņu dievnamiem tas ir visai neraksturīgi.

Kupola gals šķiet neaizsniedzams

Draudzes pērminderis Igors baznīcā ir katru dienu. Viņam allaž atradīsies kas darāms un – stāstāms, kā šajā reizē: „ Te daudz ir ko redzēt. Pirmkārt, baznīca celta 1794. gadā pēc arhitekta Hāberlenda projekta, viņš bija arī būvuzņēmējs. Pauguriņš, uz kā stāv baznīca, ir cilvēku roku sanests, tas nav dabas veidojums. Katlakalna baznīca unikāla ar to, ka ir apaļa. Latvijā tieši luterāņu (uzsveru, luterāņu, jo pareizticīgo baznīcas daudzas ir apaļas formas) baznīca šī ir vienīgā. Kā esmu dzirdējis, visā Eiropā ir tikai divas apaļas luterāņu baznīcas. Cik zināms, otra esot Zviedrijā.” Baznīcas kupols, mērot skaitļos, ir 15 metru no grīdas, bet vizuālais iespaids, uz to lūkojoties no apakšas, ir vēl daudz iespaidīgāks un gals šķiet cilvēka spēkiem nesasniedzams.

Var iztikt bez elektrības

Igors stāsta, ka 100 gadu pēc uzcelšanas baznīcas iekšpuse pārbūvēta. Izveidota mācītāja kancele, kas līdz tam nebija, un augšējais ērģeļu balkons. Ērģeles tikušas uzstādītas 1831. gadā, darbojas joprojām. Pašlaik darbināmas divējādi – ar elektromotoru vai, ja elektrības nav, jāmin plēšas ar rokām. Akustika baznīcā esot lieliska – ne pie altāra, ne kancelē nav nepieciešamības pēc mikrofoniem un vēl vairāk – mācītājam nav jāpaceļ balss, lai katrs viņa vārds tiktu sadzirdēts arī pēdējos solos. Katlakalna baznīca katru dievkalpojumu (svētdienās plkst. 10.00) mirdz sveču gaismā: sveces aizstāj elektriskās lampas gan lielajā lukturī, gan izvietotas gar altāri. Katlakalna baznīca katru dievkalpojumu (svētdienās plkst. 10.00) mirdz sveču gaismā: sveces aizstāj elektriskās lampas gan lielajā lukturī, gan izvietotas gar altāri.

Pirmajā Adventa svētdienā, protams, svinīgo noskaņu vēl papildinās lielais vainags, kas, rūpīgu roku veidots, jau savlaicīgi tika nogādāts dievnamā. Pērminderim tas vien vēlreiz jāaplūko un jāpārbauda un jānostiprina goda vietā.

Spēks ir ticībā 

Par altāra gleznu runājot, Igors precīzi nepateiks, no kura laika tā ir baznīcā, bet sižetu izskaidros gan; „Tas ir Bībeles motīvs no Mozus grāmatas. Jēzus saka Pēterim: tici un seko man! seko man pāri ūdenim! Bet Pēteris nobijās, sāka slīkt un sauca Jēzu palīgā. Jēzus noteicis: ak tu, neticīgais! Tad sniedzis roku un izglābis Pēteri un abi aizgājuši pāri ūdenim. Ticībā ir viss spēks.” Netālu no altāra baznīcā ir piemiņas plāksne ar to novadnieku vārdiem, kuri gājuši bojā Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās.

Mācītājs un dārznieks 

Draudzes pērminderis ar pamatotu lepnumu teic - kā unikāls veidojums noteikti jāpiemin baznīcas apkārtne: „Apkārtnes apstādījumi mūsu ilggadējā virsmācītāja (viņš šajā draudzē kalpoja 41 gadu), brīnišķīga cilvēka Roberta Feldmaņa nopelns un viņa roku darbs. Arī lielie akmeņi, kas stāv pie ceļa uz baznīcu, ir profesora gādāti. Mācītājam bija ļoti laba sadarbība ar Salaspils Botāniskā dārza direktoru Zvirgzdu, kurš palīdzēja sagādāt lielu daļu stādāmā materiāla. Plus vēl tie, kurus mācītājs pats veda no tālākām un tuvākām vietām. Tagad dārzā ir tādi augi, kuri visā Latvijā ir vien divos, trīs eksemplāros. Mums ir vairāk kā 300 augu dažādību, un viss ir Feldmaņa paveiktais. Un ne tikai iekšpusē baznīcas dārzā, bet arī apkārtnē – liepu aleja, liepu puduri, daudz valriekstu.

Saprotams, visinteresantāk to apskatīt ir tad, kad viss sāk plaukt, ir pilnos ziedos. Tad daudz ko var parādīt un pastāstīt. Piemēram, tepat aiz loga redzams japāņu korķa koks, bet pašlaik var pataustīt vien plāno korķa mizu, lielākais skaistums tomēr pavasarī. Apstādījumi mums tiešām ir brīnišķīgi un skaisti.” Mācītājs Roberts Emils Feldmanis apglabāts turpat pie baznīcas un piemiņas akmenī iekalti viņa paša izvēlētie vārdi: „Kungs, piemini mani Tavā valstībā”. 

Anita Grīniece